Militārais eksperts: Krievijas armija noteikti cīnīsies par Hersonu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas armija noteikti cīnīsies par Hersonu, turklāt Ukrainas spēkiem, visticamāk, nav tik plašu cilvēkresursu šādai uzbrukuma operācijai, aģentūrai LETA atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

"Es domāju, ka krievi noteikti cīnīsies, jo vēl Dņepras labajā krastā ir vismaz 20 000 līdz 25 000 Krievijas karavīru.

Tas, ka izskanēja ziņas par Krievijas karoga aizvākšanu no okupācijas administrācijas ēkas un kolaboranti atklāti runā, ka netiks nekas aizstāvēts, kaut kā pārāk viegli izklausās, lai tā būtu patiesība. Pagaidām nekas neliecina, ka krievi gatavotos atstāt šo pilsētu," norādīja eksperts.

Nav noliedzams, ka Krievijas armija saīsina frontes līniju no ziemeļaustrumiem un veido Dņepras krastā trīs aizsardzības līnijas, kas ir kā rezerves variants, sacīja Slaidiņš. Viņš nedomā, ka krievi tik viegli atdos Hersonu, un, ja viņi dosies ielu kaujās, tad ir iespēja nokausēt Ukrainas bruņotos spēkus, un maz ticams, ka ukraiņi vispār varētu iesaistīties ielu kaujās par Hersonu.

Lai Ukrainas armija gūtu pārsvaru pilsētvidē, karavīru spēku samēram ir jābūt vismaz kā minimums viens pret pieci.

Tā ir ļoti liela spēku koncentrācija, un Slaidiņš šaubās, vai ukraiņi spētu noorganizēt šādu pārsvaru.

Ja ukraiņiem izdotos krievus padzīt no pilsētas, tas nozīmētu, ka viens no ukraiņu stratēģiskajiem uzdevumiem šogad būtu atbrīvot Dņepras labo krastu.

"Tas tad šogad arī būtu viss, jo Dņepra ukraiņiem kļūtu par šķērsli. Patlaban situācija spēlē viņiem par labu, jo ukraiņi spēj daļēji kontrolēt krievu pārceltuves, turot tās zem uguns, savukārt nokļūšana pāri Dņeprai būtu ļoti liels izaicinājums. Turklāt krievi par to noteikti ir padomājuši ar aizsardzības līnijām," uzsvēra eksperts.

Ja krievi zaudētu Hersonu, tam būtu arī psiholoģiska ietekme, jo Hersona ir vienīgais lielais apgabala centrs, kurš nonācis Krievijas spēku kontrolē, norādīja Slaidiņš.

"Krievijas nodoms varētu būt krieviem nostiprināties, nelaist tālāk ukraiņus un padarīt šo karu pēc iespējas garāku. Krievija arī labi saprot, ka masīvus uzbrukumus tā nespēj veikt, un tai nepieciešams atgūties, uzkrāt spēkus un kaujas tehniku, kuras trūkst.

Protams, ka sēdēt aizsardzībā, atsist ukraiņu uzbrukumus būs vienkāršāk, jo ir jāsaprot, ka ukraiņi vairs nespēs pārsteigt pretinieku, kā tas notika pie Harkivas septembrī," uzsvēra eksperts.

Vienlaikus Slaidiņš uzskata, ka ukraiņiem kaujā par Hersonu jāturpina piekopt līdz šim izmantotā taktika, proti, raķešu artilērijas triecieni pa apgādes centriem un mobilizācijai pakļauto karavīru dislokācijas vietām, lai šādā veidā grautu krievu morāli.

"Tas ir labākais, ko viņi šobrīd varētu izdarīt. Iespējams, pilsētu arī varētu aplenkt, bet pilsētā ir civiliedzīvotāji, un tā būtu humānā katastrofa. Tāpat jāsaprot, ka krievi noteikti neatstās tiltus veselus," norādīja Slaidiņš.

ASV Kara studiju institūts (ISW) pagājušajā nedēļā atzina, ka Krievija turpina izvest atsevišķas karaspēka daļas un iestādes no Hersonas un Dņepras labā krasta, bet nav skaidrs, vai viņi grasās Hersonu pamest bez kaujas vai arī cīnīsies par to.

Krievijas ieceltā okupācijas administrācija Hersonā turpinājusi aicināt civiliedzīvotājus pamest pilsētu, kas atrodas Dņepras kreisajā krastā un kuras apgādi ir nogriezuši Ukrainas spēki.

Hersonas apgabala okupācijas administrācijas vadītāja vietnieks Kirils Strjemousovs pagājušajā ceturtdienā paziņojis, ka Krievijas karaspēks drīz var atstāt Hersonas pilsētu, bet piektdien sacījis, ka šis paziņojums bijis tikai mēģinājums veicināt evakuāciju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis uzskatu, ka Krievija tēlo savu spēku atvilkšanu no Hersonas, lai ievilinātu Ukrainas armiju kaujās pilsētā.

Viņš arī nosauca par "teātri" mēģinājumus pārliecināt civiliedzīvotājus doties tālāk Krievijas kontrolētajā teritorijā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti