Grieķijas Idomeni ciematā pie Maķedonijas robežas joprojām saslietas teltis, kas slīgst pēdējo dienu lietavu saskalotajos dubļos. Aptuveni 14 000 tur esošo cilvēku ir neziņā par savu nākotni, un cerību par to, ka tāpat kā vairāk nekā miljonam priekšgājēju arī viņiem izdosies šķērsot Balkānus un nonākt Rietumeiropā, kļūst arvien mazāk. Maķedonija, sekojot Austrijai un vēlāk arī Balkānu valstīm, kas ievērojami samazinājušas iespēju šķērsot savas robežas, tagad paziņojusi, ka ielaists netiks neviens. Ņemot vērā, ka Grieķijas un Bulgārijas robežu bez robežsardzes ziņas šķērsot bija gandrīz neiespējami jau iepriekš, migrantu plūsma no Grieķijas ir faktiski apturēta.
Eiropas lielākās migrantu uzņēmējas Vācijas politiķi norādījuši, ka šādi vienpusēji robežu slēgšanas lēmumi nav bijis labākais risinājums un neapskaužamā situācija nostāda Grieķiju. Nedēļas sākumā notikušais ES samits gan radījis cerību, ka Grieķijā migrācijas krīzi varētu mazināt vienošanās, kas paredz deportēt migrantus, kas turpmāk tur ieradīsies un viņu vietā legāli uzņemt patvēruma meklētājus no Turcijas bēgļu nometnēm. Šis plāns ir gana pretrunīgs un tāpēc par to gaidāmas vēl ilgstošas diskusijas, kuras šodien Briselē turpina ES tieslietu un iekšlietu ministri.
“Šī apmaiņa “viens pret vienu” ir tikai pagaidu variants, tas nav pastāvīgs mehānisms. Tas ir nepieciešams, jo cilvēki paši no sevis nepārtrauks ierasties Eiropā, un mums ir jāparāda, ka nav izdevīgi izmantot kontrabandistus, lai mēģinātu nokļūt Eiropā nelegāli. No otras puses, mums jāparāda arī Turcijai, ka visu neuzkraujam tikai uz Turcijas pleciem. Es ticu, ka šī “viens pret vienu” sistēma ar laiku liks saprast, ka šādā bīstamā veidā mēģināt šķērsot robežu nav vērts un šī plūsma apstāsies," sacīja Nīderlandes drošības un tieslietu valsts sekretārs Klāss Dijkoss.
Vācijas iebildumu dēļ pēc pirmdien notikušā samita netika oficiāli paziņots, ka ceļš uz Eiropu caur Balkāniem migrantiem ir slēgts. Tomēr arī Vācijas politiķi atzīst, ka pašlaik galvenais mērķis ir atturēt migrantus no mēģinājumiem iekļūt Eiropā pretlikumīgi.
"Bēgļu plūsma pa Balkānu ceļu ir gandrīz pilnībā beigusies. Vācijā nonākošo migrantu skaits ir zems," piebilst Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. "Jau kādu laiku Vācijā ierodas mazāk kā desmitā daļa no tā cilvēku apjoma, kas ieradās augustā. Mēs strādājam pie tā, lai tā arī paliktu, un pirmdienas samits sniedza būtisku artavu tajā. Līdz nākamajam samitam mēs gribam panākt ilgtspējīgu risinājumu.
Katrā ziņā tās dienas, kad laidām cilvēkus iekšā, mājot sveicienus, Eiropā ir garām," norāda de Mezjērs.
Tikmēr Turcija no savas puses jau nākusi klajā ar jauniem paziņojumiem, kas var apgrūtināt izskanējušās ieceres bēgļu plūsmas samazināšanai. Turcijas Eiropas lietu ministrs paziņojis, ka Turcija neuzņems atpakaļ tos migrantus, kuri būs jau sasnieguši Grieķijas salas, liekot domāt, ka atpakaļ varētu atgriezt tikai tās migrantu laivas, kas pamanītas īsi pēc izbraukšanas. Tāpat arī kopumā Turcija esot gatava atpakaļ uzņemt bēgļu skaitu, kas nepārsniedz vairākus desmitus tūkstošu.
