Migrantu ceļš uz Eiropas Savienību jeb «ceļojums pa Eiropas tumšo pusi»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Migrantu plūsma uz Eiropas Savienības valstīm vēl nesen varēja šķist kā parādība, kas notiek kaut kur Eiropas otrā malā un īsti neattiecas uz Latviju. Taču pēdējo mēnešu laikā līdz ar Baltkrievijas režīma iesaistīšanos nelegālās migrācijas veicināšanā šī problēma ir sasniegusi arī Latvijas robežu.

Dokumentālā filma "Ēnu spēle" ("Shadow Game") sniedz skatītājiem iespēju palūkoties uz šo situāciju no otras puses, no pusaudžu vecuma migrantu skatu punkta.

Mūsu laikmeta liecība

Uzliesmojoša aerosola flakons un šķiltavas savvaļas zvēru atbaidīšanai Balkānu mežos, braukšana vilcienu kravas konteineros un mēģinājumi tik pāri Ungārijas žogam robežsargu nepamanītiem.

"Ēnu spēle" ir filma, kas dokumentē migrantu un patvēruma meklētāju ceļu no nepastarpināta viņu skatu punkta, cenšoties iekļūt Eiropas Savienībā.

Filma uzņemta trīs gadu laikā, un daļēji ir pašu galveno varoņu filmēta ar mobilo telefonu. Viņi ir pusaudži no tādām valstīm kā Afganistāna, Sīrija un Sudāna.

Notikumi norisinās galvenokārt tā dēvētajā “Balkānu maršrutā”. Tas pasaules ziņu virsrakstos nokļuva 2015. gada migrācijas krīzes laikā, toreiz tie galvenokārt bija sīrieši un afgāņi.

Krīze izgaismoja gan Eiropas Savienības nesagatavotību šādai situācijai, gan iezīmēja šķelšanos bloka iekšienē par to, kā būtu vislabāk un pareizāk uz to reaģēt. Kā simbolu pēdējam joprojām var uzskatīt Ungārijas dzeloņdrāšu žogu, ko Ungārija toreiz uzcēla uz savas dienvidu robežas ar Serbiju patvēruma meklētāju un migrantu apturēšanai. Tas bija solis, kas tā laika kontekstā izpelnījās pretrunīgus vērtējumus.

Daudzi migranti joprojām iestrēguši Balkānos, un šis Ungārijas žogs cita starpā arī redzams filmā kā viens no daudzajiem šķēršļiem, ko viņi cenšas pārvarēt.

Nokļūšanai iecerētajā galamērķī, vai tā būtu Vācija, Francija vai Nīderlande, ceļš tiek rēķināts ne tik daudz kilometros, bet robežu vai upju skaitā, kas vēl jāšķērso, vai Itāliju un Franciju savienojošo autoceļu kalnu tuneļu daudzumā, caur kuriem jātiek cauri. Uz robežām dažkārt nākas sastapties ar policiju un robežsargiem ar suņiem.

Spēle uz dzīvību vai nāvi

Viens no filmas varoņiem, 15 gadus vecs afgāņu pusaudzis, to sauc "spēli" – dienām iet kājām, nokļūšanai nākamajā punktā izmantojot kartes mobilajos telefonos, tikt pāri robežžogiem sargu nepamanītiem, pārvarēt kalnus un mežus. Bet vienlaikus viņš saka, ka šī ir "spēle uz dzīvību vai nāvi".

Droši vien atkarībā no skatu punkta, katram būs savi secinājumi par šo cilvēku iemesliem un mērķiem centienos nokļūt Eiropas Savienībā. Vieni teiks, ka tie ir saprotami un attaisnojami, cenšoties atrast labāku dzīvi un perspektīvas, salīdzinot ar viņu pašu zemēm.

Citi iebildīs, ka robežu nelegāla šķērsošana nav attaisnojama, un norādīs uz nekontrolētas imigrācijas riskiem. Līdzsvara meklēšana starp humāniem apsvērumiem un kontrolētu imigrāciju ir sarežģīts uzdevums.

Pašu migrantu un patvēruma meklētāju ieskatā riski neapšaubāmi ir mērķa vērti. Filma ļauj no viņu nepastarpināta skatu punkta palūkoties, kāds tieši mēdz būt šis maršruts uz Eiropas Savienību jeb, kā to nodēvējuši paši filmas veidotāji - "ceļojums pa Eiropas tumšo pusi".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti