Eiropas Savienības iekšlietu ministru sanāksmē otrdien Briselē piedalījās arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi uz ES austrumu robežas, tai skaitā arī Krievijas veicinātais imigrantu pieplūdums uz Somijas un Krievijas robežas, norāda uz steidzamību meklēt vienotus un ilgtspējīgus risinājumus migrantu pieplūduma novēršanā un apkarošanā visā ES.
"Ir skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē Baltkrievijas un Krievijas izvērstā migrantu plūsmu izmatošana uz ES austrumu robežas turpināsies.
Šie cilvēki tiek izmantoti kā ierocis, lai destabilizētu situāciju mūsu reģionā un veicinātu ekonomisku spiedienu uz ES kopumā.
Latvija kopā ar pārējām reģiona valstīm, tai skaitā Somiju, turpina aizsargāt savu un ES kopējo ārējo robežu. Esam nepārtrauktā saziņā, lai monitorētu un rūpīgi analizētu situāciju reģionā kopumā," norāda Kozlovskis.
Eiropas Komisijas (EK) komisāre iekšlietu jautājumos Ilva Jūhansone dalībvalstu ministriem norādīja, ka, lai arī kopumā migrantu skaits uz ES austrumu robežas ir mazāks, nekā tas ir novērojams uz ES dienvidu robežas, situācija ir ļoti nopietna un tas ir drauds visai ES.
Eiropas Savienības iekšlietu ministri otrdien apspriež progresu jautājumā par to, kā uzlabot cilvēku izraidīšanu, kuriem patvērums ir atteikts. ES iekšlietu komisāre Jūhansone arīdzan piebilda, ka gaidāmais svētku laiks un karš Gazas joslā būtiski palielina terorisma draudus Eiropā.
Tādēļ Eiropas Komisija nāk klāt ar papildu līdzekļiem, kas būs pieejami lielākas apsardzes nodrošināšanai pie baznīcām, sinagogām un citām lūgšanas vietām, kur svētku laikā pulcējas cilvēki.
Kā zināms, nedēļas nogalē kāds vīrietis ar nazi uzbruka vairākiem cilvēkiem Parīzes centrā pie Eifeļa torņa, nogalinot tūristu no Vācijas. Slepkava paziņoja, ka dara to teroristiskā grupējuma ISIS vārdā.
Šīs organizācijas ideju aizsegā ir rīkojies arī terorists, kurš nesen Briselē uzbruka diviem zviedru futbola līdzjutējiem.
To pieminēja Zviedrijas iekšlietu ministre Marija Malmere-Stenegarda. Tādēļ viņa rosināja uzlabot to migrantu izraidīšanu, kuriem ir atteikts patvērums Eiropā.
Arī Beļģijas ministra vietniece migrācijas jautājumos Nikola De Moora uzskata, ka ir būtiski pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par migrācijas reformu.
"Mums ir tiešām jāpārņem migrācija savā kontrolē. Tam ir vajadzīgas spēcīgas robežas, pie kurām mēs varētu nošķirt tos, kuri bēg no kara un vajāšanas un kuriem līdz ar to pienākas aizsardzība Eiropas Savienībā, no tiem, kuri nebēg no kara un vajāšanas un tāpēc viņiem nav tiesību šādi iekļūt Eiropas Savienībā," atzina De Moora.
"Mums ir vajadzīga arī lielāka solidaritāte starp Eiropas valstīm. Šie risinājumi tagad ir uz galda, un pēdējo nedēļu laikā mēs par tiem esam veduši ļoti intensīvas sarunas."
Vairums politiķu joprojām cer vienoties par migrācijas reformu līdz gada beigām, lai galīgais balsojums varētu notikt pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
