Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm arvien ir ļoti dažādas domas par patvēruma lūdzēju uzņemšanu. Tas arī iezīmējies Višegradas valstu tikšanās reizē Prāgā.
"Mums vajadzīga stiprāka aizsardzība pie robežas," tā atzinis Ungārijas aizsardzības ministrs Ištvāns Šimičko, skaidrojot, kādēļ uz robežas ar Serbiju nosūtīs teju 4000 karavīru, kuru uzdevums būs palīdzēt, lai ātrāk pabeigtu abas valstis nodalošo žogu.
Visi līdzšinējie ierobežojumi nav bijuši pietiekami stipri, lai apturētu daudzus tūkstošus ieceļotāju no robežu šķērsošanas un iekļūšanas valstī. Bēgļi lielākoties vēlas ceļot tālāk uz Vāciju, Austriju un Skandināvijas valstīm, līdz ar to Ungārija veidojas kā tranzīta zona ar milzīgu cilvēku pieplūdumu, kurus varas iestādes nepagūst reģistrēt un viņu izvietošana pagaidu centros rit lēni un smagi un veidojās haoss.
Cilvēktiesību organizācijas kritizē Ungārijas varas iestādes par briesmīgu apiešanos ar bēgļiem gan pie robežām, gan nometnēs.
Plašu rezonansi izraisījis publicēts video, kurā redzami apstākļi imigrantu nometnē Ungārijā. Tas uzņemts vietā, kur Ungārijas dienesti vairs netiek galā ar milzīgo patvēruma meklētāju plūsmu.
Redzams, kā cilvēki cieši saspiesti cits pie cita ar žogiem ierobežotās teritorijā. No ārpuses viņiem tiek mesti maisiņi ar pārtiku. Video nofilmējusi Austrijas Zaļās partijas politiķa sieva, kas uzsvērusi, ka pret patvēruma meklētājiem izturas kā pret dzīvniekiem, un aicinājusi Eiropas valstis atvērt savas robežas bēgļiem.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans pavēstījis, ka Ungārija varētu nākamnedēļ izsludināt ārkārtas stāvokli, un līdz ar to visus robežpārkāpējus, kuri bez atļaujas būs iekļuvuši valstī, nekavējoši arestēs.
Jau pēc nedēļas Ungārijas parlamentam būs jālemj par to, vai līdzās policijas patruļām pie robežas atļaut arī armijas patruļas. Arī Vācija sola iesaistīt karavīrus bēgļu krīzē, tikai ar citu mērķi - lai palīdzētu koordinēt cilvēku uzņemšanu.
Čehijas galvaspilsētā Prāgā notikusi tā sauktās Višegradas valstu – Polijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas pārstāvju tikšanās, kurā piedalījās arī Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeijers. Par spīti Vācijas kolēģa mēģinājumiem pārliecināt ministrus, valstis noraidījušas Eiropas Komisijas ierosinātās imigrantu uzņemšanas kvotas un plānu par kopumā 160 000 cilvēku sadalīšanu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.
"Mēs esam pārliecināti, ka mums kā valstīm ir jāpatur kontrole pār to, cik lielu skaitu mēs varam uzņemt," pēc tikšanās sacījis Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks.
"Tas ir nepareizi, runāt par obligātām kvotām, kas ir aprēķinātas uz ārkārtīgi birokrātiska pamata, gluži vai kā kādā grāmatvedības uzdevumā, " teicis arī Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.
“Bēgļu kvotas tikai piesaistīs jaunus nelegālos imigrantus,” toreiz uzsvēra Polijas premjerministre Eva Kopača.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Jau vēstīts, ka pirmdien ārkārtas sanāksmē Briselē kopā nāks dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministri, lai lemtu par tālāko rīcību bēgļu sadalē. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks norādījis, ka sasauks ārkārtas sanāksmi mēneša nogalē, ja līdz tam nebūs nekāda risinājuma.
