Intriga par to, kurš no kandidātiem uzvarēs un ko tas nozīmēs Vācijas nākotnei - joprojām saglabājas.
Kristīgo demokrātu partija bija izvēlējusies simbolisku vietu, kurā simboliski atvadīties no 18 gadus partiju vadījušās Angelas Merkeles – viņas dzimto pilsētu Hamburgu.
Un arī atvadu dāvana bija simboliska – slavena amerikāņu operas diriģenta zizlis.
Uzrunā partijas biedriem Angela Merkele aicināja turpināt cīnīties par liberāldemokrātiskajām un kristīgajām vērtībām un izteica dziļu pateicību par uzticēto pienākumu vadīt partiju.
“Savu darbu es esmu centusies darīt un pienākumus pildīt ar dedzību un ziedošanos. Es nebiju dzimusi kā kanclere vai partijas vadītāja. Taču vienmēr esmu gribējusi darīt valdības un partijas vadības darbus ar cieņu, un vienu dienu ar cieņu tos pabeigt,” atzina Merkele.
“Ir pienācis laiks pāršķirt jaunu lapaspusi. Šajā stundā un mirklī esmu pārņemta ar vienu lielu sajūtu, lielu pateicības sajūtu. Tas bija milzīgs prieks un liels gods. Paldies!” sacīja kanclere.
Partijas biedri pēc šīs runas cēlās kājās. Dārdošie aplausi nerimās teju desmit minūtes.
Tikmēr politiski Merkeles atkāpšanās no partijas vadītājas amata bijusi bez patosa – par nepieciešamām jaunām vēsmām arvien aktīvāk runāts kopš neiedvesmojošām parlamenta vēlēšanām, pēc kurām kristīgo demokrātu uzvaras svinības bija diezgan rūgtas – Bundestāgā vietu skaits tika zaudēts, bet pēc tam notikušajās reģionālās vēlēšanās vairākās federālajās zemēs rezultāti partijai bija vēl sliktāki.
Cīņā par Merkeles minētās jaunās lapaspuses atšķiršanu izvirzījušies trīs kandidāti. Vadībā pēc ekspertu domām ir pašas Merkeles nesociāli atbalstītā partijas ģenerālsekretāre Annegrēta Krampa-Karrenbeuere.
“Vācijai, Eiropai un pasaulei ir vajadzīga spēcīga Vācijas kristīgo demokrātu partija, un mums par to jācīnās. Tas ir mūsu kopējais uzdevums. Taču arī teikšu – vienalga, kurš no trim kandidātiem uzvarēs šodien, mūsu partijai tas nekaitēs,” paziņoja Merkele.
Viņas sīvākais konkurents ir Frīdrihs Mercs, kurš savulaik zaudēja Merkelei cīņā par kanclera amatu. Kā uzskata daudzi analītiķi – viņa uzvara varētu nozīmēt nepiekāpīgāku un mazāk uz kompromisiem virzītu Vācijas iekšpolitiku un ārpolitiku, salīdzinot ar Krampu-Karrenbeueri, kas varētu būt tiešāka Merkeles politikas turpinātāja.
KONTEKSTS:
Redzamākais kritikas vilnis pār Merkeles valdību sāka gāzties pēc 2015. gada bēgļu krīzes, kuras laikā Vācija izcēlās ar īpaši liberālu migrācijas politiku.
Vācijas valdošās koalīcijas partijas cietušas smagus zaudējumus Hesenes federālās zemes landtāga vēlēšanās. Kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti kopā varētu būt saņēmuši mazāk nekā 50% balsu. Tikmēr savas pozīcijas būtiski uzlabojuši "zaļie" un pret imigrantiem noskaņotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai".
Vācijas lielākajai un valdošajai partijai kristīgajiem demokrātiem šis ir nozīmīgs brīdis, jo partijas vadība ir jāizraugās laikā, kad visā Eiropā un arī pašmājās spēkā pieņemas populisms un tradicionālajām partijām kļūst arvien grūtāk sevi pierādīt.
