Vismaz 25 valstis trīs kontinentos paziņojušas par kopumā vairāk nekā 120 Krievijas diplomātu izraidīšanu, izrādot solidaritāti Lielbritānijai un reaģējot uz uzbrukumu bijušajam krievu dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai. Par diplomātu izraidīšanu tagad paziņojušas arī lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu, vairākas atsaukušas savus vēstniekus Krievijā, bet daļa no šādiem soļiem atturas, piemēram, Austrija. Krievija apsūdzības par lomu Skripaļa indēšanā ar nervus paralizējošu vielu kategoriski noraida. Trešdien Maskava devās pretuzbrukumā, paziņojot, ka aiz Skripaļa indēšanas varētu būt stāvējuši pašas Lielbritānijas specdienesti.
Kopš pirmdien, 26. martā, par Krievijas diplomātu izraidīšanu paziņoja virkne Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu, to galvaspilsētu skaits, kas spērušas šādu soli, ir pieaudzis. Šīs valstis ir pārliecinājusi Londonas sniegtā informācija, saskaņā ar kuru aiz Skripaļa un viņa meitas indēšanas Anglijas pilsētā Solsberijā, visticamāk, stāvējusi Krievija.
Visvairāk krievu diplomātu izraidījušās Savienotās Valstis – 60 - kā arī slēgušas Krievijas konsulātu Sietlā, Maskavai pārmetot spiegošanu. Kanāda izraidījusi četrus, pievienojusies arī Austrālija ar divu krievu diplomātu izraidīšanu.
Otrdien NATO paziņoja par septiņu diplomātu izraidīšanu un akreditācijas liegšanu vēl trim.
Krievu diplomātus izraidījušas vairākās Eiropas Valstis, kas nav ES sastāvā, starp tām Albānija, Moldova, Norvēģija, Ukraina, trešdien par viena diplomāta izraidīšanu paziņoja arī Melnkalne.
Tikmēr Eiropas Savienībā pirmdien par diplomātu izraidīšanu sākotnēji paziņoja 14 valstis, tostarp Latvija, bet vēlāk šim solim pievienojās vēl vairākas, un tagad blokā Lielbritānijai izraidīšanas vilnī pievienojušās 18 dalībvalstis. Papildus vēl piecas diplomātus nav izraidījušas, bet no Maskavas atsaukušas savus vēstniekus – tās ir Bulgārija, Luksemburga, Malta, Portugāle un Slovākija, liecina aģentūras AFP apkopotā informācija.
Atlikušās četras, kas trešdien pēcpusdienā vēl nebija spērušas šādus soļus, ir Grieķija, Kipra, Slovēnija un Austrija. Piemēram, Vīne iepriekš paziņoja, ka no tās puses nekāda rīcība nesekos, jo tā vēlas būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem.
Lielbritānija paziņojusi, ka Skripaļa indēšanā izmantota savulaik Padomju Savienībā izstrādātā spēcīgā nervus paralizējošā viela “Novičok”, un apsūdz Maskavu par Skripaļa indēšanu kā brīdinājumu citiem potenciālajiem pārbēdzējiem.
Maskava apsūdzības par lomu Skripaļa indēšanā noraida. Trešdien Krievijas Ārlietu ministrija devās vēl vienā pretuzbrukumā, paziņojot, ka aiz incidenta varētu būt stāvējuši pašas Lielbritānijas specdienesti. Maskava Londonu apsūdzēja par „kampaņas izvēršanu visā pasaulē, lai radītu pilnīgu Krievijas vainas prezumpciju”, un atkārtoti atgādināja, ka netālu no Solsberijas atrodas britu valdības laboratorija, kurā notikuši ķīmisko ieroču pētījumi un izmēģinājumi. Šīs laboratorijas vadība Maskavas mājienus kategoriski noraidījusi.
Krievijas Ārlietu ministrija trešdien, 28. martā, apsūdzēja britu varas iestādes, ka tās neesot ieinteresētas noskaidrot nozieguma motīvus un izpildītājus, un savukārt tas Maskavu „vedina uz domām par iespējamo Lielbritānijas specdienestu iesaisti,” teikts ministrijas paziņojumā.
Savukārt rietumvalstis Krieviju iepriekš apsūdzējušas par dezinformācijas izplatīšanu.
KONTEKSTS:
Saistībā ar Lielbritānijā notikušo krievu bijušā spiega Sergeja Skripaļa saindēšanu virkne rietumvalstu 26. martā paziņoja, ka izraidīs Krievijas diplomātus - kopumā ap 100 cilvēku. Visvairāk Krievijas diplomātu izraidīs ASV - 60.
4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā.
