Sadaļas Sadaļas

Lietuvas tiesa piespriež bargākus sodus 1991. gada 13. janvāra lietā

Lietuvas Apelācijas tiesa trešdien piesprieda bargākus cietumsodus vairākām personām, kuras bija apsūdzētas saistībā ar 1991. gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem Viļņā. Pirms diviem gadiem Viļņas apgabaltiesa šajā lietā par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci atzina 67 apsūdzētos, kuru vidū bija arī vairākas Padomju Savienības augsta līmeņa amatpersonas.

ĪSUMĀ:

  • Tikai divus apsūdzētos bija iespējams tiesāt klātienē, pārējie slēpjas Krievijā un Baltkrievijā.
  • 1991. gada janvārī Viļņā dzīvību zaudēja 14 cilvēki, daudzi tika ievainoti.
  • Krievija vērsusies pret Lietuvas tiesnešiem, ko vaino par "netaisnīgu spriedumu".

Mēģinot gāzt Lietuvas likumīgo valdību, kas 1990. gada 11. martā bija pasludinājusi valsts neatkarību, padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un vēl vairākus stratēģiskus objektus citās Lietuvas pilsētās.

Pie televīzijas torņa no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm dzīvību zaudēja 14 neapbruņoti cilvēki, bet vēl 31 guva smagus ievainojumus. Kopumā cieta vairāk nekā 1000 cilvēku.

Latvijas Radio korespondents Uldis Ķezberis par Lietuvas tiesas spriedumu

Apelācijas tiesa Krievijas pilsonim un bijušajam padomju virsniekam Jurijam Meļam piesprieda 10 gadus cietumā. Pirmās instances tiesa 2019. gadā viņu notiesāja uz septiņiem gadiem ieslodzījumā. Tā kā apsūdzētais aiz restēm jau ir pavadījis septiņus gadus, tad viņam ieslodzījumā būs jāpaliek vēl trīs gadi.

Savukārt vēl vienam Krievijas pilsonim Genādijam Ivanovam apelācijas tiesa piesprieda piecus gadus cietumā iepriekš piespriesto četru gadu vietā. Ivanovam nav noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, tāpēc līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā, viņš varēs palikt brīvībā.

Apsūdzētie slēpjas Krievijā

Ivanovs un Meļs bija vienīgie, kurus šajā lietā tiesāja klātienē. Pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā un Baltkrievijā, bet šīs valstis nav atsaukušās Lietuvas prasībai viņus izdot.

Apelācijas tiesa bargākus cietumsodus piesprieda vēl 14 apsūdzētajiem. Visilgāko cietumsodu – 15 gadus – saņēma bijušais Pleskavas gaisa desanta divīzijas komandiera vietnieks Vasilijs Kustio. Viņš bija iesaistīts ne tikai 1991. gada 13. janvāru uzbrukumu plānošanā, bet arī pats tajos piedalījās.

Tikai diviem apsūdzētajiem cietumsodus samazināja.

Apelācijas tiesa atcēla iepriekš piespriesto 10 gadu ieslodzījumu bijušajam PSRS aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam, kurš pagājušajā gadā nomira 95 gadu vecumā.

Maskava mēģina atriebties

Nolasot spriedumu, tiesnesis Ernests Rimšelis sacīja, ka visi 67 apsūdzētie īstenoja Padomju Savienības Komunistiskās partijas augstākās vadības politiku, kuras mērķis bija vēlreiz pievienot Padomju Savienībai neatkarību pasludinājušo Lietuvu. Šim nolūkam organizēja militāru kampaņu un pielietoja vardarbību pret Lietuvas civiliedzīvotājiem.

Padomju Savienības tiesiskā mantiniece Krievija ir vērsusies pret trim Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem, kuri 2019. gadā pasludināja spriedumu 1991. gada 13. janvāra lietā. Krievijas Izmeklēšanas komisija soģiem aizmuguriski ir izvirzījusi apsūdzības “tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā” pret Krievijas pilsoņiem.

Maskava arī piedraudējusi panākt tiesnešu un lietas izmeklētāju izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā. Eiropas Komisija ir solījusi aizstāvēt Lietuvas tiesnešus un prokurorus pret Krievijas vajāšanu.

KONTEKSTS:

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt