Jau ceturtdienas vakarā pie Viļņas televīzijas torņa, Lietuvas radio un televīzijas ēkas un Seima cilvēki pulcējās pie atmiņu ugunskuriem.
Piektdienas rītā visā valstī sākās akcija "Atmiņa ir dzīva, jo liecina", kuras laikā logos tika aizdegtas svecītes. Vēlāk dažādi pasākumi notika Neatkarības laukumā, parlamentā, Antakalnes kapsētā un citās vietās.
Pirms 32 gadiem toreizējā Padomju Savienība centās gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada 11. martā bija pasludinājusi valsts neatkarību. Īpašās karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca raidījumus.
No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Tomēr, pateicoties tautas nevardarbīgajai pretestībai un desmitiem tūkstošiem sargu, izdevās aizstāvēt Augstākās padomes ēku un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
Šogad 13. janvāra piemiņas pasākumiem pievienojas arī ukraiņu karavīri, kuri ārstējas Lietuvā. Viņu vidū ir arī Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvji.
Lietuvas parlamentu piektdien attālināti uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Krievija vairs nespēs neko diktēt Eiropas tautām, kad būsim noslēguši šo karu ar izšķirošu uzvaru pār agresoru. Atcerieties pagājušā gada februāri, atcerieties Krievijas ofensīvu Kijivā un Mariupolē, Harkivā un Černihivā. Tas bija vairāk nekā Krievijas mēģinājums sagrābt mūsu teritoriju.
Kad Krievija uzbruka Ukrainai, tā domāja arī par citām Eiropas valstīm, un, kad tā devās uz Kijivu, tā sapņoja doties uz Viļņu, Varšavu un Prāgu vai Kišiņevu," teica Zelenskis.
Ukrainas prezidents arī pauda, ka ir jānodrošina, lai nevienam agresoram nav pat mazākās iespējas sapņot par uzbrukumu citu valstu brīvībai.
Lietuvas parlaments arī piešķīra 2022. gada Brīvības balvu Zelenskim kā Ukrainas – valsts, kura cīnās par brīvību un neatkarību – vadītājam.
