Lietuvas prezidenta amata kandidāti: Baltijas valstīm jāsadarbojas ciešāk

Lietuvieši svētdien, 26. maijā, dosies pie balsošanas urnām, lai izvēlētos, kurš stāsies Daļas Grībauskaites vietā un būs nākamais Lietuvas prezidents. Par augsto amatu cīnās bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte un ekonomists Gitans Nausēda. Viņi uzvarēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pirms pāris nedēļām. Latvijas Radio Viļņā tikās ar Šimonīti un Nausēdu, lai skaidrotu viņu nostājas starptautiskajā politikā – par Eiropas Savienību, par drošību, par Krieviju. Abi uzskata, ka Baltijas valstīm ir jāsadarbojas ciešāk un saskaņotāk. 

Lietuvas prezidenta amata kandidāti: Baltijas valstīm jāsadarbojas ciešākGints Amoliņš
    Svētdien par uzvaru Lietuvas prezidenta vēlēšanās gaidāma sīva cīņa. Pirmajā vēlēšanu kārtā uzvarēja 44 gadus vecā Ingrīda Šimonīte, konservatīvo virzītā bijusī finanšu ministre. Viņa ieguva 31% balsu, taču gandrīz tieši tikpat vēlētāju atbalstīja arī neatkarīgo kandidātu, 54 gadus veco ekonomistu Gitanu Nausēdu.

     

    Abi kandidāti kampaņā koncentrējas uz tādiem iekšpolitiskajiem jautājumiem kā sabiedrības saliedētība un labklājība. Taču Lietuvas prezidenta pilnvaras vairāk skar ārpolitiku un aizsardzību.

    Attēlā Ingrīda Šimonīte
    Šimonīte uzskata, ka jāturpina līdzšinējais kurss, arī attiecībās ar Krieviju. Jāstiprina drošība un NATO klātbūtne: "Eiropas Savienībā debatē, kā tai būtu jāizskatās nākotnē. Vai tai būtu jākļūst federālākai, vai vairāk jābūt kā nācijvalstu apvienībai? Manuprāt, ir bīstami vest sarunas par teorētiskiem konceptiem. Mums ir jāatrod jomas, kurās varam izdarīt vairāk, strādājot kopā. Tā varētu būt enerģētika, kiberdrošība. Bet daudz kas būs atkarīgs no Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākuma un tā, kā tālāk attīstīsies diskusijas Eiropas Savienībā."

     

    Nausēda tāpat iestājas par sankciju turpināšanu pret Krieviju, taču jāuztur ekonomikas un kultūras sakari. Viņam ir nostāja arī jautājumā par Eiropas Savienības centralizāciju:

    "Mums jābūt piesardzīgiem, īpaši ņemot vērā, ka esam maza valsts. Jo šādi plāni tādās valstīs kā Lietuva dažkārt nav laipni uzņemti, piemēram, par veto tiesību atcelšanu nodokļu politikas jautājumos. Taču redzu arī labas iespējas strādāt centralizēti tādās jomās kā ekoloģija, vide, centienu apvienošana drošības politikā. Es atbalstu tādu Eiropas Savienību, kas ir elastīga. Jo tikai elastīgā Eiropas Savienībā mēs varam izvairīties no tādām lietām kā "Brexit"."

    Attēlā Gitans Nausēda

    Bet kā viņš redz Lietuvas attiecības ar Baltijas kaimiņiem – Latviju un Igauniju? Nausēda skaidroja: "Ir saprotams, ka dažkārt sāncensība ir asa, īpaši ekonomikā. Taču es vēlētos būt aktīvs jautājumā par Baltijas valstu prezidentu darbību koordinēšanu.

    Es vēlētos piedāvāt formātu, kurā Baltijas valstu prezidenti tiekas regulāri. Patlaban tas tā nav. Dažkārt Baltijas valstu darbībās trūkst saskaņotības.

    Mēs vismaz varētu iegūt vairāk informācijas par katra prezidenta turpmākajiem nodomiem. Piemēram, Igaunijas prezidentes nesenā vizīte Maskavā. Būtu bijis ļoti labi uzzināt vairāk par šīs vizītes fonu un iemesliem, lai saprastu tās mērķus. Tādēļ Baltijas valstu prezidentu regulāra kopā sanākšana būtu ļoti noderīga."

    Līdzīgi ieskati arī Šimonītei: "Baltijas valstu sadarbībai jābūt daudz ciešākai. Šogad atzīmējam 30. gadadienu kopš lielā notikuma [Baltijas ceļa], kad visi sadevāmies rokās.

    Mums arī tagad vajadzētu sadoties rokās un pārdomāt, kādi ir mūsu kopīgie mērķi un vienotie vēstījumi pasaulei.  Piemēram, neskatoties uz atšķirīgajiem uzskatiem vienā vai otrā jautājumā,

    Ziemeļvalstīm ir cieša sadarbība un ļoti spēcīgs vienots tēls kā reģionam un valstu grupai. Es gribētu, lai arī Baltijas valstis ir tikpat redzamas gan Baltijas-Ziemeļvalstu formātā, gan citos."

    Lietuvā tauta vēlēs savu nākamo prezidentu, vienlaikus balsojot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti