Lietuvas izlūkdienesti brīdina par Krievijas un Baltkrievijas aktivitātēm pie NATO valstu robežām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Krievijas un Baltkrievijas militārās aktivitātes pie Lietuvas un citu NATO valstu robežām šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu pastiprināties, brīdinājuši Lietuvas izlūkdienesti.

"Pastāv liela iespēja, ka 2021. gadā Krievijas militārie manevri pie Lietuvas un citu NATO valstu robežām norisināsies vēl intensīvāk," teikts Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) un Lietuvas militārā izlūkdienesta – Otrā operatīvo dienestu departamenta – gadskārtējā pārskatā par apdraudējumiem nacionālajai drošībai.

Kaujas gatavības gads

Kā norādīts dokumentā, Baltkrievijas militārā vadība 2021. gadu nosaukusi par kaujas gatavības gadu un paredzējusi, ka šā gada laikā par trešdaļu pieaugs ar Krieviju kopīgi rīkoto mācību un citu militāro pasākumu skaits.

"Tas nozīmē, ka arī Krievijas spēku aktivitāte Baltkrievijā būs lielāka nekā 2020. gadā, un lielāka militārā aktivitāte pie robežām parasti palielina pat nejaušu incidentu iespējamību," spriež ziņojuma autori.

Viņi atgādinājuši, ka septembrī Kaļiņingradas apgabalā un visā Rietumu kara apgabalā norisināsies Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās mācības "Zapad" ("Rietumi"), kas ik četrus gadus tiek rīkotas pie Baltijas valstu robežām.

Iepazīstinot ar ziņojumu, militārā izlūkdienesta direktors pulkvedis Eleģijus Paulavičs ceturtdien preses konferencē Lietuvas parlamentā uzsvēris, ka šīs mācības parasti ir necaurskatāmas, informācija par dalībnieku skaitu, norises rajoniem un mācību scenāriju tiek sniegta selektīvi un nepilnīgi, un tas rada papildu spriedzi kaimiņvalstīm.

"No otras puses, Lietuvas un sabiedroto rīcībā ir efektīvi atturēšanas līdzekļi un pašlaik mums nav iemesla domāt, ka ar mācībām "Zapad" tiks mēģināts piesegt kaut kādas agresīvas darbības pret kaimiņvalstīm," viņš norādījis.

Vairāk tanku Kaļiņingradas apgabalā

Ziņojumā atzīts, ka militārs spēks Krievijai joprojām ir galvenais instruments ietekmes uzturēšanai un izplatīšanai ārvalstīs un tā stiprināšana arī turpmāk radīs apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai.

Atgādināts, ka pērn, sākoties Covid-19 pandēmijai, Maskava paziņoja, ka vēlas deeskalēt militāro spriedzi starp Krieviju un NATO, bet vēlāk tās rīkotie manevri NATO valstu tuvumā parādījuši, ka šī retorika nav bijusi patiesa.

Krievijas bruņoto spēku ģenerālštābs tika ziņojis, ka atvilks stratēģisko militāro mācību "Kavkaz-2020" aktivitātes no savām rietumu robežām dziļāk Krievijas iekšienē, taču šīs mācības, pēc Lietuvas amatpersonu teiktā, jau tāpat norisinās Dienvidu militārajā apgabalā, ne īpaši tuvu NATO valstu sauszemes robežām, tikmēr citas Krievijas militārās mācības, kas ieplānotas NATO dalībvalstu robežu tuvumā, nav atsauktas.

"Nemazināsies Krievijas gatavība censties panākt ietekmi, izmantojot konfrontāciju ar oponentiem, tai skaitā militāro," prognozējis Lietuvas pretizlūkošanas dienests.

Ziņojumā pievērsta uzmanība apstāklim, ka Krievija palielina tanku skaitu Kaļiņingradas apgabalā. Līdz 2018. gadam tur atradās viens tanku bataljons, tad tika izveidots otrs, bet pašlaik vēl vienu tanku bataljonu paredzēts veidot jaunajā motorizēto strēlnieku divīzijā.

Lukašenko vairo spriedzi

Kā spriedzi veicinošs faktors dokumentā minēts nestabilais režīms Baltkrievijā. Atgādināts, ka šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko, cenšoties saglabāt varu, pērn apsūdzēja Lietuvu un vairākas citas rietumvalstis par iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās un paziņoja, ka nostiprina valsts robežu apsardzību, pārdislocējot rietumu virzienā vairāk armijas daļu un rīkojot virkni militāro mācību.

"Lai gan Baltkrievijas militāro mācību intensitāte bija augsta un retorika asa, režīma aktivitātes būtiski neietekmēja Lietuvas un visa reģiona drošību. Tomēr Lukašenko turpina lietot šādu retoriku, un nestabilā režīma gatavība un iespējas ķerties pie galējiem soļiem, lai noturētos pie varas, uzskatāmas par faktoru, kas vairo spriedzi kaimiņos Lietuvai," atzīst ziņojuma autori.

Paulavičs pievērsis uzmanību apstāklim, ka Maskava pērn likusi Rietumiem skaidri saprast, ka noskaņota likt lietā militārus līdzekļus, lai nepieļautu pārmaiņas Baltkrievijā.

"Neraugoties uz to, Lukašenko nav ieinteresēts, lai Baltkrievijā pastāvīgi būtu dislocētas Krievijas kaujas vienības," norādījis Lietuvas militārā izlūkdienesta vadītājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti