32 gadus vecais Toms Vītauts Raskevičs ir vienīgais Seima deputāts, kurš publiski atzinis, ka ir homoseksuāls. Tas viņam netraucēja gūt panākumus Seima vēlēšanās; pagājušogad Raskevičs ievēlēts parlamentā no liberālās Brīvības partijas. Viņš solījis cīnīties par Lietuvas homoseksuālo cilvēku tiesībām. Piemēram, politiķis vēlas panākt, lai Lietuvā tiktu pieņemts partnerattiecību likums, kas arī gejiem un lesbietēm sniegtu iespēju oficiāli reģistrēt savas attiecības.
Konservatīvo dusmas
Raskevičs ir Seima Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs, un šis fakts nokaitinājis Lietuvas sabiedrības konservatīvo daļu, kas vēlas panākt viņa atstādināšanu. Šajā nolūkā tika sacerēta petīcija, kuras autori apsūdz Raskeviču, ka viņš savas privātās intereses stāda augstāk par sabiedrības interesēm.
“Mēs uzskatām, ka Toms Vītauts Raskevičs nepārstāv Lietuvas tautas vairākuma intereses un tiesības, viņa darbība ir pretrunā cilvēktiesībām, tā ir vērsta uz seksuālo minoritāšu šauro interešu popularizēšanu,” teikts petīcijā.
Tās autori vēsta, ka petīcijas atbalstam savākti jau vairāk nekā 300 000 parakstu, ziņo LRT.lt. Amatpersonas gan norāda, ka paraksti savākti internetā, tādēļ nav iespējams pārliecināties, vai petīcijai tiešām ir tik daudz atbalstītāju.
Kolēģi aizstāv deputātu
Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte–Nīlsena norāda, ka viņai nav tiesību atstādināt Raskeviču no Cilvēktiesību komisijas vadītāja amata, jo viņš ir savas partijas izvirzīts un atbalstīts. Brīvības partijas frakcijas vadītāja Ieva Pakārklīte uzsvērusi, ka partija pilnībā atbalsta Raskeviču, jo viņš savu darbu dara profesionāli un kompetenti. Savukārt opozīcijā esošās Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības vadība likusi noprast, ka atbalsta Raskeviča atstādināšanu.
Raskevičs vēsta, ka negrasās piekāpties šim spiedienam un plāno turpināt darbu Cilvēktiesību komisijas vadītāja amatā. Viņš noraida pārmetumus, ka izmanto šo posteni tikai Lietuvas geju un lesbiešu interesēs.
Raskevičs intervijā “Delfi TV” atzinis, ka cilvēciski viņam šis ir smags laiks, jo radusies sajūta, ka pret viņu tiek veikts mērķtiecīgs uzbrukums kā pret homoseksuālu Lietuvas pilsoni.
Raskevičs sola, ka turpinās cīnīties par to, lai Lietuvā tiktu pieņemts partnerattiecību likums. Viņš norāda, ka iespēju oficiāli reģistrēt savas attiecības labprāt izmantotu ne tikai geji un lesbietes, bet arī heteroseksuāli pāri, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas noslēgt laulību.
Paslaucīt zem paklāja
Pēc politiķa domām, tagadējais skandāls skaidrojams ar to, ka gadiem ilgi Lietuvas sabiedrība izvēlējusies nerunāt par homoseksuālo lietuviešu problēmām, šis jautājums tika “paslaucīts zem paklāja”. Raskevičs ir noraizējies par homoseksuāliem jauniešiem, kas sabiedrības neiecietīgās attieksmes dēļ apsver domu par pašnāvību vai emigrē uz ārzemēm.
Lietuvas sabiedrībā ir liela katoļu baznīcas ietekme, un sabiedrības attieksme pret homoseksuālām attiecībām ir noraidoša. 70% lietuviešu šādas attiecības nav pieņemamas; ap 40% negribētu strādāt kopā ar geju vai lesbieti.
Pirmais atklāti homoseksuālais Lietuvas parlamenta deputāts bija žurnālists Roks Žilinsks, kurš 2008. gadā tika ievēlēts Seimā. Parlamentā viņš nostrādāja gandrīz desmit gadu, bet 2017. gadā nomira 44 gadu vecumā ar pneimoniju. Lietuvas prese ziņoja, ka politiķim bija AIDS.
