Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Pieaug inficēšanās skaits ar jauno koronavīrusu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lietuvā apsver iespēju izsludināt ekstremālo stāvokli

Lietuvā nav vienprātības par armijas iesaistīšanu migrantu krīzes risināšanā

Lietuvā no Baltkrievijas joprojām ik dienu ierodas desmitiem nelegālo migrantu. Līdzšinējie centieni apturēt migrantu plūsmu nav bijuši sekmīgi, tāpēc no valdību un opozīciju pārstāvošajiem politiķiem izskanējis ierosinājums ieviest ārkārtas stāvokli atsevišķās Lietuvas daļās, lai tur varētu ievest armiju. Pret to iebilst Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Lietuvā nav vienprātības par armijas iesaistīšanu migrantu krīzes risināšanāUldis Ķezberis

Lietuvā kopš jūlija sākuma spēkā ir valsts mēroga ārkārtējā situācija, lai atvieglotu cīņu ar nelegālo migrāciju.

Migrantu skaits ar katru dienu palielinās

Diennakts laikā aizturēti vēl 110  imigranti, kas nelikumīgi šķērsojuši valsts robežu ar Baltkrieviju, ziņo robežsardzes dienests Lielākā daļa aizturēto uzrādījuši Irākas pilsoņu dokumentus vai teikuši, ka ieradušies no šīs valsts. Kopš gada sākuma Lietuvā no Baltkrievijas ieradušies vairāk nekā 2800 nelegālo migrantu.

Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite otrdien paziņoja, ka viņa pārējos valdības kolēģus aicinājusi apsvērt iespēju ieviest ārkārtas stāvokli vairākās pierobežas pašvaldībās. Viņa piebilda, ka šis jautājums ir nopietni jāizvērtē, jo ārkārtas stāvokļa ieviešana nozīmētu armijas iesaisti.

“Mūsu draugi, kas nav draugi, izmantos jebkuru ieganstu, lai situāciju vēl vairāk sarežģītu. Tāpēc Iekšlietu ministrija un Robežsardzes dienests vēl izmanto esošos resursus, lai atrisinātu problēmu," teica Bilotaite.

"Tikai ekstremālā situācijā un, protams, konsultējoties ar vietējiem iedzīvotājiem, izskaidrojot viņiem apstākļus, mēs varētu atgriezties pie ārkārtas stāvokļa apsvēršanas."

Prezidents aicina neļauties provokācijām

Arī Seima opozīcijas līderis un bijušais premjerministrs Sauļus Skvernelis ir izteicies, ka valdībai var nākties izsludināt ārkārtas stāvokli atsevišķās pašvaldībās, lai risinātu migrantu krīzi. Viņš uzskata, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas valdībai būtu jāizvērš sabiedrības informēšanas kampaņa un jākonsultējas ar opozīcijas spēkiem.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzskata, ka pašlaik nav pamata runāt par ārkārtas stāvokļa ieviešanu.

“Jautājums ir tāds, vai armijas nosūtīšana uz robežu nebūtu papildu provokatīvs faktors brīdī, kad tuvojas Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību “Zapad” kulminācija.

Mūsu nedraugi meklē jebkādu attaisnojumu, lai vēl vairāk sarežģītu situāciju. Un mēs tādējādi varētu viņiem palīdzēt.

Es uzmanīgi sekoju situācijai, es redzu, ka Iekšlietu ministrijas un robežsardzes rīcībā ir vēl daudz citu iespēju problēmas risināšanai. Un tikai kā pēdējo iespēju un tikai pēc apspriešanās, izskaidrojot iedzīvotājiem, mēs varētu apspriest ārkārtas stāvokli. Es šodien neredzu tam nepieciešamību,” sacīja Nausēda.

Vietējo iedzīvotāju protesti

Lietuvā ārkārtas stāvokli var ieviest, ja ārkārtējas situācijas vai krīzes dēļ valstī pastāv draudi konstitucionālajai kārtībai vai sabiedriskajai kārtībai un šos draudus nevar novērst, neizmantojot konstitūcijā paredzētos ārkārtas pasākumus un likumu. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kas ļauj piemērot pagaidu ierobežojumus personu tiesībām un brīvībām.

Tikmēr spriedze aug gan imigrantu novietnēs, kur pēdējās dienās izcēlušies vairāki konflikti, gan  Lietuvas sabiedrībā.

Lietuvas Šalčininku rajonā, protestējot pret plāniem izmitināt 1500 nelegālo migrantu Rūdninku poligonā, vairāki desmiti cilvēku pirmdienas vakarā ar automobiļiem bloķēja piekļuvi šai teritorijai.

Novietojuši automašīnas gar abām šaurā piebraucamā ceļa malām, cilvēki sasēdās saliekamajos krēslos uz braucamās daļas, neļaujot nokļūt poligonā tehnikai, kas turp ved teltis un citas migrantu izmitināšanai nepieciešamās lietas. Pie protestētājiem ieradās policija, kas centās protestētājus nodzīt no ceļa. Līdzīgi nemieri bijuši vēl citur valstī.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas. Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varasiestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt