Gitans Nausēda otrdien intervijā Lietuvas Radio sacīja, ka vismaz pagaidām migrācijas problēma uz robežas ar Baltkrieviju esot atrisināta, tāpēc būtu jādomā par ārkārtas stāvokļa atcelšanu.
Viņš piebilda, ka ārkārtas stāvokli varētu ieviest atkal, ja situācija uz robežas vēlreiz pasliktinātos.
Lietuvas valdība ārkārtas stāvokli pierobežā ar Baltkrieviju izsludināja 10. novembrī, un tas būs spēkā līdz 14. janvāra pusnaktij.
Arī Lietuvas parlamenta spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena uzskata, ka situācija uz robežas ir relatīvi mierīga, tāpēc ārkārtas stāvoli varētu nepagarināt.
Lietuvas Valsts robežsardzes dienests otrdien paziņojis, ka Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī nav fiksējuši nevienu migrantu mēģinājumu nelikumīgi iekļūt valstī no Baltkrievijas.
Arī dienu iepriekš robežsargi neatklāja nevienu mēģinājumu nelikumīgi iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas.
Kopš 3. augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā jau vairāk nekā 8100 reižu. No gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4200 nelegālie migranti.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
