Lielbritānija palielina finansējumu «Brexit» seku novēršanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lielbritānija samazinājusi ekonomiskās izaugsmes prognozi un papildinājusi ārkārtas finansējumu gadījumam, ja būs gaidāma izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās.

Centrālās bankas izaugsmes prognoze nākamajam gadam no līdzšinējiem 1,6% samazināta līdz 1,3%, atstājot bāzes procentu likmi nemainīgu. Savukārt finansējums iespējamiem ārkārtas pasākumiem palielināts par 2,1 miljardu sterliņa mārciņu (2,3 miljardi eiro). Līdz ar to dubultota sākotnējā summa, kuru valdība atlikusi problēmu novēršanai, kā arī jaunas transporta un ostu infrastruktūras attīstīšanai.

Nauda tiks tērēta arī robežkontroles stiprināšanai un robežsargu skaita palielināšanai. Vajadzības gadījumā finansējums būs pieejams medikamentu un citu produktu iepirkšanai, ja, nespējot vienoties ar Eiropas Savienību, varētu tikt apgrūtināta preču piegāde.

Opozīcijā esošie leiboristi valdības plānus jau nosaukuši par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, kas labāk būtu izmantojama skolu, slimnīcu un citu sabiedrisko pakalpojumu attīstīšanai. 

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti