Tikai 15 minūšu pastaigas attālumā no Briseles Lielā laukuma un slavenās Čurājošā zēna strūklakas atrodas paliela brūna ķieģeļu ēka. No ārpuses tā atgādina nelielu cietoksni ar tornīšiem un vārtiem viduslaiku arhitektūras stilā. Kādreiz, kad Beļģijā vēl bija obligātais militārais dienests, tur nokļuva jauniesauktie kareivji. Bet tagad šajā ēkā atrodas politiskā patvēruma meklētāju centrs. No malas izskatās, ka dzīve šajā kompleksā norit kā ierasti un lielu cilvēku drūzmēšanos te nemana.
Tikmēr Beļģijas valdība aktīvi meklē, kur izmitināt vairākus tūkstošus patvēruma meklētāju, kas ieradušies jūlijā un augustā. Un līdzīgi kā ar šo ēku Briselē, kas kādreiz piederēja armijai, arī tagad gultas vietas tiek ierīkotas kazarmās.
Teo Frankens ir Beļģijas patvēruma un migrācijas lietu viceministrs, kurš īpaši sasauktajā parlamenta komitejas sēdē pauda, ka jūlijā valstī ir ieradušies aptuveni 3000 patvēruma meklētāju. Savukārt augustā ir sagaidāmi ap 4000. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā maijā, kad Beļģiju sasniedza vien 1500 cilvēku.
Vairums patvēruma meklētāju nāk no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un Somālijas.
Lai izmitinātu šos cilvēkus, Beļģijas valdība bija spiesta atvērt tikai nesen slēgto patvēruma meklētāju centru ar 2500 vietām. Tomēr arī ar to nepietiek. Tādēļ papildu gultasvietas tiek ierīkotas arī armijas kazarmās un citur.
Savukārt Sarkanais krusts steidzami meklē darbiniekus, kuri sāks darbu jaunajos centros.
Beļģijas valdības mērķis ir palielināt gultasvietu skaitu patvēruma meklētāju centros par 10 000. Tas dubultos pašreizējās iespējas. Tomēr Patvēruma lietu departaments šo mērķi sola sasniegt ne ātrāk kā pēc pusgada vai 10 mēnešiem.
Viceministrs Frankens arī uzsver, ka Beļģijas pienākums ir šos cilvēkus pabarot un dot viņiem pajumti, bet nekādu finansiālu atbalstu no valdības viņi nesaņemšot.
Aptuveni pirms nedēļas Frankens arī izraisīja skandālu, intervijā Flāmu radio un televīzijai sakot, ka, ja jau cilvēki no Āfrikas ir spējuši nokļūt līdz Beļģijai, viņiem jābūt naudai arī viesnīcai: “Šie cilvēki ir samaksājuši līdz pat desmit tūkstošiem eiro, lai nokļūtu Eiropā. Un jūs tagad sakāt, ka viņiem nav 50 vai 60 eiro, lai paliktu viesnīcā? Nebūsim taču naivi.”
Tik liela patvēruma meklētāju skaita nokļūšana Beļģijā nozīmē, ka citās Eiropas valstīs, kur viņi sākotnēji ieradās, šie cilvēki netika oficiāli reģistrēti, kā to paredz Eiropas Savienības noteikumi. Nav noslēpums, ka daudz cilvēku, kuri pa Vidusjūru ierodas Itālijā un Grieķijā, atsakās reģistrēties šajās valstīs, jo tur ir augsts bezdarbs. Savukārt šo valstu varas iestādes skaļi neiebilst pret to, ka iebraucēji klusām dodas tālāk uz ziemeļiem.
