Sanāksmē līderi apliecināja, ka turpinās darbu pie vienotas NATO atbildes Ukrainai un tālākas Eiropas drošības, īpaši NATO Austrumu flanga nostiprināšanas. Tika pieņemts arī kopīgs paziņojums.
"Mēs bijām vienoti par to, ka katrs palīdzēs, cik vien iespējams. Bet protams, vislielākā palīdzība nāk un arī turpmāk nāks no ASV. Otrs jautājums bija NATO stiprināšana kopumā un it īpaši NATO Austrumu flanga stiprināšana, kurā ietilpts arī trīs Baltijas valstis," teica Levits.
Valsts prezidents pēc šīs tikšanās sarunā ar Latvijas Radio pauda pārliecību, ka rietumvalstu vienotība palīdzēs Ukrainai uzvarēt karā ar Krieviju.
"Mēs nevarēsim atgriezties pie tādas situācijas, kāda bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Bet mūsu mērķis ir panākt likuma varas atjaunošanu starptautiskajās tiesībās, kas, protams, nozīmē krievu atiešanu savās starptautiski atzītajās robežās. Tas ir mērķis, un es esmu drošs, ka šis mērķis tiks sasniegts."
Latvija atbalsta Ukrainas vēlmi pievienoties NATO
Levits, uzrunājot kolēģus, iepazīstināja ar Latvijas redzējumu par to, kā saglabāt paliekošu mieru Eiropā un likuma varā balstītu starptautisko kārtību.
"Mēs visi saprotam, ka Ukrainai ir jāuzvar un Krievijai ir jāzaudē. Mums no savas puses jāturpina nodrošināt Ukrainu ar visu nepieciešamo, lai sekmētu tās uzvaru.
Tas nav tikai jautājums par kaujas lidmašīnām, bet arī par mūsu apņēmību aizstāvēt mūsu vērtības ilgtermiņā."
Levits uzsvēra nepieciešamību Krieviju saukt pie atbildības par nodarītajiem noziegumiem karā Ukrainā.
"Ukrainas nākotne un pasaules kārtība tiks nodrošinātas tikai tad, ja Krievija tiks saukta pie atbildības starptautiskā tribunālā."
Valsts prezidents sanāksmē norādīja uz nepieciešamību sniegt Ukrainai skaidras nākotnes perspektīvas par iespējām pievienoties aliansei un par pēckara drošības garantijām.
"Ukraina vēlas pievienoties NATO, un Latvija to stingri atbalsta. Valsts, kas karo, nevar pievienoties aliansei. Tomēr Viļņas samitā jūlijā mums ir jāsniedz Ukrainai ticamas pēckara drošības garantijas."
Krievija ir lielākais drauds NATO sabiedroto drošībai
Valstu vadītāji apspriedās par gaidāmo NATO samitu Viļņā. Levits atzīmēja, ka Viļņā ir jāvienojas par tālāko NATO Austrumu flanga stiprināšanu, ieskaitot Baltijas valstis.
Sanāksmes noslēgumā "Bukarestes devītnieka" valstu vadītāji pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā uzsvēra, ka "Krievija ir nozīmīgākais un tiešākais drauds sabiedroto drošībai".
Valstu vadītāji apņēmās atbalstīt Ukrainas centienus padzīt iebrucējus no visas Ukrainas teritorijas un turpināt šo atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
"Krievija ir nopietni pārrēķinājusies, iebrūkot Ukrainā un graujot uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību.
Mēs esam stiprāki un vienotāki nekā jebkad, atkārtoti apliecinot noturīgo transatlantisko saikni starp mūsu valstīm," teikts paziņojumā.
Nepieciešams turpināt starptautisko spiedienu uz Krieviju
"Mēs visstingrākajā iespējamā veidā nosodām Krievijas agresijas karu. Ukrainas civiliedzīvotāju upuru skaits pieaug pēc Krievijas veiktajiem raķešu triecieniem un apzinātiem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, tostarp izmantojot Melno jūru kā palaišanas platformu," norāda "Bukaretes devītnieka" valstu līderi.
"Atbildīgie par zvērībām un kara noziegumiem tiks saukti pie atbildības. Mēs esam apņēmības pilni turpināt starptautisko spiedienu uz Krieviju.
Mēs arī nosodām visus tos, tostarp Baltkrieviju, kuri aktīvi veicina Krievijas agresijas karu pret Ukrainu."
"Atbildot uz Krievijas asiņaino agresijas karu, sabiedrotie reaģēja izlēmīgi, vienoti un atbildīgi. Lai aizsargātu savus iedzīvotājus un teritoriju, sabiedrotie ir apņēmušies īstenot jauno NATO atturēšanas un aizsardzības nostājas standartu un pastiprināt sabiedroto militāro klātbūtni mūsu valstīs," teikts paziņojumā.
NATO Austrumu flanga līderi arīdzan vēsta, ka ar nepacietību gaida, kad Somija un Zviedrija kļūs par NATO dalībvalstīm.
