Lehs Valensa: Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt līdz 50 miljoniem iedzīvotāju

Nobela Miera prēmijas laureāts, bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa intervijā Francijas medijiem pavēstījis, ka Krievijas radītos draudus pasaulei varētu mazināt, ja Krievija tiktu sadalīta un tajā būtu ne vairāk kā 50 miljoni iedzīvotāju.

“Pat ja Ukraina uzvarēs šajā karā, pēc pieciem gadiem mums atkal būs tās pašas problēmas, pēc desmit gadiem mēs redzēsim jauna Putina parādīšanos,” uzskata Valensa.

“Ja nav iespējams mainīt valsts politisko sistēmu, pasaules drošību garantēs tikai tagadējās Krievijas sadalīšana.”

Lehs Valensa bija Polijas neatkarīgās arodbiedrību kustības “Solidaritāte” dibinātājs; viņa vadītā pretošanās kustība pagājušā gadsimta 80. gados ievadīja komunistisko režīmu sabrukumu Austrumeiropā. Pēc komunistu režīma krišanas Valensa tika ievēlēts par Polijas prezidentu.

Viņš uzskata, ka arī mūsdienu Krievija varētu sabrukt, tāpat kā savulaik sabruka “ļaunuma impērija” PSRS.

“Krievijā dzīvo 60 tautas, kas tika pakļautas līdzīgi, kā Krievija pašlaik cenšas izdarīt ar ukraiņiem. Mums jāmudina šīs tautas sacelties. Nepieciešams mainīt Krievijas politisko sistēmu vai arī panākt, ka Krievijas iedzīvotāju skaits ir mazāks par 50 miljoniem,” norāda Valensa.

Krievijā pašlaik ir ap 143 miljoni iedzīvotāju (145 miljoni, ja ieskaita arī okupēto Krimu). Ja Krievijā būtu tikai 50 miljoni iedzīvotāju, pēc iedzīvotāju skaita tā būtu tikai nedaudz lielāka par Ukrainu, bet mazāka par tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Lielbritānija, Francija un Itālija.

Valensa uzskata, ka Krievijas sadalīšana bija iespējama 90. gadu sākumā, kad Maskavas vara pēc zaudējuma aukstajā karā bija ļoti novājināta. Taču Rietumi nav bijuši gatavi tik radikālam risinājumam, un tagad brīvā pasaule spiesta maksāt par šo kļūdu.

Valensa spriež, ka pasaule atkal tiek sadalīta divās vērtību sistēmās: vienā pusē ir demokrātijas, Eiropas Savienības un NATO valstis, bet otrā pusē ir tādas autoritāras valstis kā Krievija un Ķīna.

“Rietumi audzē savu spēku caur NATO, Eiropas Savienību, bet tas notiek ar demokrātiskiem paņēmieniem. Savukārt Krievija mēģina to darīt ar spēku,” norāda Valensa.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt