Gan Ukrainā, gan Rietumu medijos šie izteikumi jau iztulkoti kā atklāti draudi iebrukt arvien jaunās Ukrainas teritorijās.
"Ģeogrāfija tagad ir citāda," trešdien krievu medijos publicētajā intervijā norādījis Lavrovs, piebilstot, ka agresorvalsts tagad tīkojot ne tikai pēc Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet iekārojusi arī Hersonas un Zaporižjas apgabalus, kā arī citas teritorijas.
Lavrov gives the biggest official signal yet that Russia is planning to annex southern Ukraine.
— max seddon (@maxseddon) July 20, 2022
"Now the geography has changed. It's not just Donetsk and Luhansk, it's Kherson, Zaporizhia, and several other territories. And this is an ongoing process, consistent and insistent." pic.twitter.com/xN6IMmAr5R
"Šis process turpinās konsekventi un pastāvīgi," raksturojot Krievijas totalitārā režīma apetīti, izteicies Lavrovs.
Ministrs arī uzsvēris, ka Kremļa mērķi joprojām ir "Ukrainas denacifikācija un demilitarizācija", taču kopš Krievijas un Ukrainas sarunām martā Stambulā "ģeogrāfija" ir mainījusies.
Viņš apgalvojis, ka rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainas armijai likušas Maskavai mainīt savus plānus.
Ja Rietumi turpinās Ukrainu apgādāt ar ieročiem Krievijas "ģeogrāfiskie mērķi virzīsies pat vēl tālāk nekā pašreizējā līnija", piedraudējis Lavrovs.
"Mēs nevaram pieļaut, ka Ukrainas daļai, kuru kontrolē [prezidents Volodimirs] Zelenskis vai jebkurš, kas stāsies viņa vietā, ir ieroči, kas rada tiešus draudus mūsu teritorijai un to republiku teritorijai, kas pasludinājušas savu neatkarību," piebildis diktatora Vladimira Putina līdzgaitnieks, norādot uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, kuras formāli it kā pārvalda Maskavas uzturētās kaujinieku bandas.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma pirmās fāzes – mēģinājuma ieņemt Ukrainas ziemeļaustrumu daļu un Kijivu – izgāšanās Maskava marta beigās paziņoja, ka tās galvenais mērķis esot "atbrīvot" Doneckas un Luhanskas apgabalus.
Tikmēr Eiropas Savienības pārstāvji trešdien vienojušies, ka septītajā pret Krieviju vērstajā sankciju paketē tiks iekļauts aizliegums Krievijas zelta importam.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
