Kiseļovs jau aptuveni 15 gadus dzīvo un strādā Ukrainā. Kopš Maidana un Krimas aneksijas viņš nolēmis vairs nekad nespert kāju Krievijā, taču seko tur notiekošajam.
"Putins iegāja Ukrainā, cerot, ka Krievijas vēstures grāmatās viņa vārds būs ierakstīts kā slāvu zemju apvienotāja vārds. Teiksim tā. Viņš taču visu laiku uzstājīgi atkārto šo nodrāzto, seno tēzi par slāvu tautas trīsvienību – krievi, baltkrievi un ukraiņi. Šo konceptu izdomāja 18. gadsimtā.
Bet, manuprāt, rezultātā Vladimiram Vladimirovičam Putinam sanāca ļoti liela vilšanās, viņam ir tikai viens ceļš – nonākt vēstures grāmatās kā cilvēkam, kurš iesāka nepiedodamu, agresīvu, noziedzīgu karu pret Ukrainu.
Karu, kas noticis pret starptautiski pieņemtiem karadarbības noteikumiem, kurā ir daudzskaitlīgi noziegumi pret cilvēcību un kara noziegumi, par kuriem ja ne viņš pats, tad viņam pietuvinātais loks – augsta līmeņa Krievijas militārpersonas vai arī ierindas karavīri – beigās būs nokļuvuši tiesas priekšā," pauda Kiseļovs.
Kiseļovs uzskata, ka Putins sācis ticēt savai paša propagandai.
"Man šķiet, ka šī propaganda visļaunāko joku ir izspēlējusi ar Vladimiru Putinu. Jo viņš noticēja, ka Ukrainas nav. Ka Ukraina nav īsta valsts. Ka ukraiņu tautas nav. Ka tas vispār ir kaut kāds abstrakts jēdziens, ko Pirmā pasaules kara laikā bezmaz vai ir izdomājuši Austroungārijas ģenerālštāba virsnieki vai specdienesti. Ka ukraiņi patiesībā ir noskaņoti prokrieviski. Ka tūlīt Krievijas karavīri – atbrīvotāji atnāks, viņus ar ziediem un ar sālsmaizi sagaidīs. Viņš noticēja, ka Ukrainas armijas nav, ka tai, tā sacīt, kaujas spējas ir nulle. Taču tagad mēs saprotam, ka Kijivas pievārtē nogalināto Krievijas zaldātu mugursomās bija parādes mundieri. Viņi gatavojās, ka būs parāde. Acīmredzot uz galvenās ielas Kreščatikā.
Karš bija paredzēts uz trim diennaktīm. Cilvēki, kas to plānoja, domāja, ka asiņu būs maz un tā būs viegla pastaiga. Ka trešajā dienā, tēlaini izsakoties, delegācija viņiem iznesīs un pasniegs Kijivas atslēgas. Bet patiesībā notika pavisam citādi.
Viņi tūdaļ pat atdūrās pret sīvu pretestību no Ukrainas armijas, kura, starp citu, daudzus gadus ir trenēta karadarbībā Ukrainas austrumos pret militarizētajiem formējumiem no tā sauktajām Doneckas un Luhanskas republikām, kas patiesībā bija profesionāli Krievijas armijas karavīri," klāstīja Kiseļovs.
Kad bija skaidrs, ka plāns A ir izgāzies, Krievija pārgāja pie plāna B, kas nozīmēja triecienus pa dažādām apdzīvotām vietām, ieskaitot lielās pilsētas.
"Plāns nozīmēja cietsirdības demonstrēšanu, bombardēšanu ar raķetēm, ar artilēriju, ar uzlidojumiem no gaisa pa kvartāliem ar mierīgo iedzīvotāju mājām, lai radītu bailes, lai salauztu ukraiņu tautas pretošanās garu.
Man šķiet, ka viņi visu laiku izdomās kaut kādas jaunas lietas. Tagad, piemēram, viņi sāks stāstīt, ka ukraiņu nacionālisti gatavo teroristiskus aktus un gatavojas uzspridzināt Čornobiļas atomstaciju, un par to jau ir sākušās runas. Patiesībā, kungi, ņemiet vērā – ja pēkšņi notiks kaut kādi terora akti Ukrainas atomenerģētikas objektos vai vēl kādos objektos, kas atrodas fašistiskās armijas uz laiku okupētajās teritorijās, tad tā ir provokācija. Tas ir kārtējais plāna B meklējums ar mērķi atsākt karadarbību vēl lielākā mērogā," stāstīja žurnālists.
Kiseļevs pats sevi neuzskata par lielu optimistu, bet domā, ka daudzi cilvēki patlaban līdz galam neapzinās to, ar kādu ātrumu režīma sairšana var notikt. Katra diena Putinam var nest jaunus nepatīkamus pārsteigumus, līdzīgi kā tas bija ar pretkara plakāta demonstrēšanu Krievijas galvenajā ziņu raidījumā. Un, tēlaini izsakoties – iedzīvotāju nepakļaušanās gadījumus salīdzina ar granātām, kas katra pamazām drupina Putina sistēmu.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
