Abas puses vienojās, ka nepieciešams mazināt civiliedzīvotāju ciešanas, uzturot humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu izkļūt no Krievijas okupācijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām.
Taču Krievija nav piekritusi Ukrainas priekšlikumam par pamiera izsludināšanu uz 24 stundām.
"Sarunas bija reizē gan vienkāršas, gan sarežģītas. Vienkāršas, jo Lavrovs būtībā turpināja savu tradicionālo naratīvu par Ukrainu. Sarežģītas, jo es centos, lai atrastu diplomātisku risinājumu vismaz humānajai situācijai karadarbības zonā, aplenktajās pilsētās.
Mēs arī apspriedām 24 stundu pamiera jautājumu, lai risinātu humāno situāciju, bet progresu nepanācām, jo tā vien šķiet, ka par šiem jautājumiem atbild citi lēmumu pieņēmēji Krievijā," sacīja Kuleba.
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs pēc sarunām vispār noliedza, ka Krievija būtu uzbrukusi Ukrainai.
“Vai mēs plānojam uzbrukt citām valstīm? Citām valstīm uzbrukt mēs neplānojam. Mēs arī Ukrainai neesam uzbrukuši.
Ukrainā mēs vienkārši... daudzkārt esam paskaidrojuši: nobrieda situācija, kas rada tiešus draudus Krievijas Federācijas drošībai,” apgalvo Lavrovs.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda cerību, ka Krievija “humānu apsvērumu dēļ, cilvēciski jūtot līdzi tiem cilvēkiem, kuri cieš no viņu lodēm, no viņu bumbām Mariupolē, tajā skaitā zīdaiņi, tūkstoši, no kuriem šobrīd ir uz nāves sliekšņa nepieciešamo medikamentu trūkuma dēļ, ka kaut šo iemeslu dēļ viņi ļaus strādāt humānajam koridoram no Mariupoles”.
Ukrainas ārlietu ministrs Kuleba sprieda, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas kapitulāciju, bet ukraiņi negrasās padoties.
"Man radās iespaids, ka Krievija nav gatava pārtraukt uguni. Viņi mēģina panākt Ukrainas kapitulāciju, bet viņiem tas neizdosies.
Ukraina ir stipra, Ukraina cīnās, Ukraina panāca, ka izgāzušies Krievijas sākotnējie plāni. Mēs esam gatavi meklēt līdzsvarotus diplomātiskos risinājumus, lai izbeigtu šo karu, bet mēs nepadosimies," uzsvēra Kuleba.
“Šodien es sajutu, ka uguns pārtraukšanu Krievijas Federācija saista ar Ukrainai izvirzīto prezidenta Putina nosacījumu izpildi. Līdz ar to es vēlreiz gribu apstiprināt, ka Ukraina nav padevusies, nepadodas un nepadosies," sacīja ministrs.
Kuleba atklāja, ka abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem.
Kuleba piebilda: “Esmu gatavs turpināt šo sadarbību ar mērķi izbeigt karu Ukrainā, apturot civiliedzīvotāju ciešanas un atbrīvojot mūsu teritorijas no krievu okupantiem.”
Ukrainas ārlietu ministrs pauda gatavību vēlreiz tikties ar Lavrovu, “ja būs izredzes uz konstruktīvu diskusiju un risinājumu meklēšanu”.
“Mēs esam gatavi diplomātijai, mēs meklējam diplomātiskus risinājumus, taču, kamēr tādu nav, mēs, pašaizliedzīgi upurējot sevi, aizstāvēsim savu zemi, savus cilvēkus no Krievijas agresijas. Ceru, ka sarunu formāts, kas notika šodien, turpināsies. Es esmu tam gatavs, ja Krievijas puse būs gatava nopietnai, konkrētai sarunai, nevis plaši izplatītu propagandas vēstījumu atkārtošanai par Ukrainu,” sacīja Kuleba.
Lavrovs apsūdz Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā "dzīvo vairogu". Viņš sola, ka Krievija turpināšot nodrošināt humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukraina gan norāda, ka Krievija netur savus solījumus un turpina apšaudes.
Krievija arīdzan apsūdz ASV, ka amerikāņi Ukrainā finansējuši pētījumus, lai attīstītu bioloģiskos ieročus.
Krievija apgalvo, ka ASV plānoja veikt pētījumus par putnu, sikspārņu un rāpuļu patogēniem, kā arī Āfrikas cūku mēri un Sibīrijas mēri, un ka Ukrainā izveidotās un finansētās laboratorijas eksperimentējot ar sikspārņu koronavīrusa paraugiem.
ASV un Ukraina kategoriski noraida Maskavas apgalvojumus, ka Ukrainā būtu šādas laboratorijas, kas nodarbotos ar bioloģisko ieroču izstrādi. Pēc ukraiņu domām, tas ir Krievijas mēģinājums rast jaunu ieganstu uzbrukumam.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
