Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

ASV bažījas par situāciju Ukrainā

Pasaules panorāma

Latvijas vēstnieks Ukrainā: Krievijas spēku koncentrācija ir absolūti nepieņemama

Pieaug Krievijas militārais un informatīvais spiediens

Krievijas propagandas kampaņa pret Ukrainu gatavo augsni «mazam, uzvaru nesošam karam»

Krievijas televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos jau atkal izskan arvien naidīgāki paziņojumi pret Ukrainu, kas tiek vainota par Donbasa “mierīgo iedzīvotāju” apšaudīšanu. Krievijas mērķis pašlaik, visticamāk, ir tikai pabiedēt Ukrainu, taču saspringtā situācija jebkurā brīdī var pāraugt plašākā konfliktā.

Zemē tiek guldīts 23 gadus vecais Ukrainas armijas karavīrs Deniss Juško – viens no vairākiem desmitiem Ukrainas karavīru, kas krituši kopš situācijas saasināšanās austrumu frontē. Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji katru dienu uzskaita to, cik reizes pamiers pārkāpts un kādi ieroči izmantoti. Arī Deniss Juško gāja bojā no lādiņiem, kas frontes līnijas tuvumā nemaz nedrīkstēja atrasties.

“Ienaidnieks apšaudīja mūsu pozīcijas ar 82 milimetru mīnām, kas aizliegtas ar Minskas vienošanos, no dažādiem granātmetējiem, kā arī lielkalibra lielgabaliem un strēlnieku ieročiem,” vēsta Ukrainas apvienotā štāba preses sekretāre Anna Novicka.

Kremļa viltus ziņas

Krievijā tikmēr izvērsta plaša propagandas kampaņa pret Ukrainas spēku rīcību. Pēdējās dienās milzīga Krievijas mediju uzmanība bija pievērsta stāstam par piecgadīgā Vladika nogalināšanu Jenakijevas pilsētā netālu no Doņeckas. Krievijas mediji apgalvo, ka puisēns nogalināts bezpilota drona uzlidojumā, bet Ukraina kategoriski noraida šos apgalvojumus.

Līdzīgi stāsti, kur Ukrainas spēki tika vainoti dažādās zvērībās, skaļi izskanēja arī 2014. gadā. Tiesa, slavenākais no tiem – par puisēna sišanu krustā, izrādījās viltus ziņa.

Krievijas telekanāla “Dožd” projekta “Fake News” izmeklēšanā šajās dienās rekonstruēta šī viltus stāsta izveidošana un izplatīšana, iesaistot arī tā galveno varoni Gaļinu Pišņjaku, kas gan joprojām pieturas pie savas versijas, bet ikdienā Krievijā jau sajūt pavisam citas problēmas.

Uz jautājumu “kā pret jums izturas, šeit Krievijā, kad uzzina, ka jūs esat bēgle?” Gaļina atbild: “Slikti! Pat neuztver kā cilvēkus, lai gan esam Krievijas pilsoņi.”

Bažas par Krievijas provokācijām

Informācijas karš pret Ukrainu no Krievijas jau atkal ir uzkurināts daudz intensīvākā līmenī, kas līdz ar to nes lielākos riskus par situācijas eskalāciju.

“Ukrainā baidās, ka pie mums varētu atkārtoties kas līdzīgs Gleivicas incidentam,” LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta Ukrainas politisko pētījumu centra “Penta” direktors Volodimirs Fesenko.

Gleivicas incidents bija nacistiskās Vācijas sarīkota provokācija, apsūdzot Poliju uzbrukumā Vācijai, kas kalpoja par ieganstu Otrā pasaules kara sākumam 1939. gada 1. septembrī.

“Tā varētu būt provokācija, kā ar šo puisīti. Mēs nezinām, kas tur īsti notika, varbūt sprāga lādiņš, un lādiņu šo māju apkārtnē ir daudz, notika traģēdija. Taču to var uztvert arī kā karadarbības sekas. Un tālāk jau seko propagandas tēze – Ukraina nogalina mierīgos iedzīvotājus, kas jau ir Krievijas pilsoņi, un tas var kalpot par iemeslu tiešam, militāram uzbrukumam.”

Tomēr šo scenāriju Fesenko sauc kā mazāk ticamu salīdzinājumā ar militārā spiediena izdarīšanu politisku mērķu vārdā, kam par vizuālo piemēru kalpo arvien jaunas Krievijas bruņutehnikas kolonnas, kas virzās uz Ukrainas pusi.

Spēka demonstrēšana

To vidū pamanīti arī “Iskander” ballistisko raķešu kompleksi no Kurskas. Krievija to nemaz nenoliedz, bet apgalvo, ka tie esot domāti 9. maija Uzvaras dienas parādei. Tiesa gan ne Maskavā, bet 300 km no Harkovas esošajā Voroņežā.

Kremlis pašlaik ir vīlies Ukrainas prezidentā Volodimirā Zelenskī, kas sevi parādījis kā nepiekāpīgu un ne tik viegli ietekmējamu, kā sākotnēji cerēts. Fesenko spriež, ka Krievija ar šo spēka demonstrēšanu grib pārbaudīt rietumvalstu reakciju un izlēmību, bet nevar izslēgt arī  plašākas karadarbības risku.

“Pagaidām tas ir mazāk ticams scenārijs nekā karadarbības saasināšana un spiediena izdarīšana, taču ja nu pēkšņi Kremlī izlems pabaidīt stiprāk? Atgādināšu – pirmā Minskas vienošanās bija pēc Ukrainas sakāves Ilovajskā, bet otrā – pēc sakāves Debaļcevā.

Krievijā var rasties šāds viedoklis – kārtīgi sodīsim ukraiņus, viņi cietīs sakāvi un pēc tam būs spiesti parakstīt jaunu pamieru, sauksim to par “Minskas vienošanos Nr. 3”, būs spiesti faktiski kapitulēt, citādi aiziesim līdz Kijevai.

Lūk, par tādu scenāriju es baidos – ne tik daudz karadarbību Donbasā, cik šo emocionālo histēriju, kas vērojama Maskavā un var pagrūst Kremli “mazā, uzvaru nesošā kara” virzienā. Tas būtu visbīstamākais scenārijs.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt