Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā

Krievijas karaspēks jau 31. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekam būtiskus zaudējumus. Portāls LSM apkopo notiekošo Ukrainas karā 26. martā.

Krievijas karš pret Ukrainu. 26. marta notikumu apskats
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kaujas un uzbrukumi

  • Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvojusi Krievijas karaspēka ieņemto Trostjanecu, ziņo apgabala kara administrācijas vadītājs Dmitro Živickis.

  • Divos raķešu triecienos Ļvivai Ukrainas rietumos cietuši pieci cilvēki, ziņo Ļvivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Kozickis.
  • Ukrainā nogalināts vēl viens augsti stāvošs Krievijas armijas komandieris. Tas ir 49. armijas komandieris Jakovs Rezancevs. Tā, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, ziņo britu raidsabiedrība BBC. Šis varētu būt jau septītais Krievijas ģenerālis, kas ir nogalināts Ukrainas kara laikā.
  • Krievijas Nacionālās gvardes karavīri atsakās doties karot Ukrainā, ziņo starptautiskās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas "Agora" vadītājs Pāvels Čikovs. "Krima, Novgoroda, Omska, Stavropole," "Telegram" kanālā uzskaitījis Čikovs, piebilstot, ka Krievijas Nacionālās gvardes pārstāvji, kas nevēlas karot Ukrainā, vērsušies pēc advokātu palīdzības.
  • Ukrainas armija Harkivas apgabalā atbrīvojusi no Krievijas karaspēka vairākas apdzīvotās vietas Mala Rohaņas virzienā, ziņo Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. Kaujas turpinās arī Izjumas virzienā, kur Ukrainas armija notur aizsardzības pozīcijas.
  • Krievijas karaspēks sestdien iegāja Ukrainas pilsētā Slavutičā un ieņēma vietējo slimnīcu. Pilsētas iedzīvotāji devās uz proukrainisku mītiņu. Krievijas militārpersonas sāka šaut gaisā un mest pūlī gaismas un trokšņa granātas, lai izklīdinātu mītiņu, norādīja vietējās amatpersonas, taču iedzīvotāji neizklīda.
  • Krievija ir mainījusi savas prioritātes agresīvajā karā pret Ukrainu un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanu no pārējās valsts teritorijas, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz anonīmiem avotiem ASV Aizsardzības ministrijā. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš gan aicina būt piesardzīgiem par izmaiņām Krievijas prioritātēs karā, kamēr nav izskanējis oficiāls apstiprinājums no Kremļa amatpersonām.
  • Pentagons paziņojis, ka Ukrainas spēki varētu atgūt dienvidu pilsētu Hersonu, kas bija viena no pirmajām pilsētām, ko Krievijas spēki ieņēma kara sākuma dienās.
  • Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 16 400 karavīru, vēsta "Ukrinform". Krievija līdz šim ziņojusi par 1300 mirušiem karavīriem.
  • Krievijas spēki sestdienas rītā turpināja ielenkt vairākas Ukrainas pilsētas, tostarp Harkivu, Čerņihivu un Mariupoli. Mēģina arī aktivizēt diversantu darbību Kijivā. Ukrainas prezidents Zelenskis pauda, ka militārie spēki Kijivā turpina atvairīt ienaidnieka ofensīvu, nodarot tiem ievērojamus zaudējumus.
  • Krievijas algotņu grupas "Vagner" dalībnieki plānojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu Zelenski un premjerministru Denisu Šmihaļu. Ukraina ir iesniegusi Starptautiskajai tiesai visus pierādījumus par šī atentāta gatavošanu.

Civiliedzīvotāji

  • Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā kopš kara sākuma iznīcinātas apmēram 4500 dzīvojamās mājas un 400 izglītības iestādes, sestdien paziņojis Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs Oleksijs Černišovs.
  • Čerņihivā palikusi puse pilsētas iedzīvotāju jeb 120-130 tūkstoši cilvēku, sestdien pastāstīja pilsētas mērs Vladislavs Atrošenko. No pilsētas izdevies evakuēt onkoloģisko slimnīcu un virkni citu iestāžu. Pilsētā palicis psihoneiroloģiskais dispansers un veco ļaužu pansionāts. Pilsētas apšaudēs gājuši bojā vairāk nekā 200 cilvēku.
  • Krievijas veiktā bombardēšanā un apšaudēs sabojātas 570 mācību iestādes, no kurām 73 ir pilnībā sagrautas. Posts nodarīts vairāk nekā 40 bērniem veidotām institūcijām, arī veselības iestādēm, mākslas skolām, sporta objektiem un bibliotēkām. Tā ziņo Ukrainas Ģenerālprokuratūra, norādot, ka, turpinoties karam, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidu okupētajās vietās.
  • Ziņu aģentūra "Associated Press" paziņoja, ka tā neatkarīgi dokumentējusi vismaz 34 Krievijas spēku uzbrukumus Ukrainas medicīnas iestādēm.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis savā ikdienas video uzrunā par aktuālo situāciju valstī, sacījis, ka Krievija izmanto Mariupoles iedzīvotājus savai propagandai, apgalvojot, ka iedzīvotājiem sāk sniegt palīdzību.
  • Ukrainā līdz 26. martam nogalināti 136 bērni, ziņo Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Dažāda smaguma traumas guvuši 199 bērni. Šo informāciju nav izdevies apstiprināt no kāda cita avota.
  • Nedēļas laikā pa humānajiem koridoriem no Ukrainas pilsētām evakuēti vairāk nekā 37 600 cilvēku, paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Kirils Timošenko.
  • Sestdien paredzēti humānie koridori no Mariupoles, tāpat ieplānoti vairāki evakuācijas lidojumi no Kijivas, Harkivas, Dnipro, Kramatorskas un Odesas.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis paziņojis par programmas sagatavošanu, lai atbalstītu cilvēkus, kuri atstājuši karadarbības apgabalus. Tas paredz viņiem pagaidu mājokļu celtniecību.
  • Krievijas karaspēks grib piespiest okupētās Zaporižjas apgabala Tokmakas pilsētas iedzīvotājus pāriet uz rubļiem Ukrainas grivnu vietā, paziņoja Zaporižjas apgabala militārā administrācija.

Krievijā notiekošais

  • Dienvidosetijas vadība paziņojusi, ka ir nosūtījusi uz Ukrainu papildu karaspēku. Kā norādīja no Gruzijas atšķeltā reģiona vadītājs Anatolijs Babilovs, tas tiekot darīts, lai palīdzētu aizsargāt Krieviju pret fašisma draudiem.
  • No amata atbrīvots Krievijas Rietumu militārā apgabala pirmās tanku armijas komandieris ģenerālleitnants Sergejs Kiseļs, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko un žurnālists Romāns Cimbaljuks. Armijas komandiera atlaišanas iemesls esot nespēja sasniegt noteiktos mērķus, jauniesaukto novirzīšana kaujas darbībām Ukrainā un lielie dzīvā spēka zaudējumi.
  • Uz Latviju atbēgušo Krievijas profesionāļu skaits mērāms simtos, atklāja Latvijas vēstnieks Krievijā Riekstiņš.
  • Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā, paziņojusi Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome.
  • Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ticies ar Finanšu ministrijas vadību, pieejama viņa runas video. Šoigu nav nācis sabiedrībā kopš 11. marta, un klīst dažādas runas par to, kas varētu būt noticis ar Šoigu, pat līdz tam, ka viņš gājis bojā. Vēl izskanējis, ka viņš piedalās īpašā militārā operācijā.

Starptautiski notiekošais

  • ASV prezidents Džo Baidens pēc Ukrainas bēgļu centra apmeklējuma Varšavā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nosaucis par miesnieku.
  • Vairāki tūkstoši Krievijas pilsoņu kopā ar čehiem sestdien pulcējās mītiņā Prāgas centrā, lai protestētu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pieprasītu viņam izbeigt karu Ukrainā. Organizatori ziņo, ka gājienā pa Prāgas vēsturisko centru devušies 5000 cilvēku, skandējot "Krievija bez Putina", "Brīvību Krievijai, mieru Ukrainai" un "Putins nav Krievija".
  • Ukraina saņēmusi pirmo lielo partiju ar prettanku ieročiem, kuru piegādi apstiprinājusi Vācijas valdība, vēsta Vācijas izdevums "Bild". Kravā ir tuvas darbības rokas prettanku granātmetēji "Matador", kas, kā apgalvo Vācijas ražotājs, atkarībā no trāpījuma vietas spēj cauršaut jebkura Krievijas rīcībā esoša tanka bruņas.

  • ASV prezidents Džo Baidens sestdien Varšavā tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu un aizsardzības ministru Oleksiju Reznikovu, kā arī ar Polijas amatpersonām. Baidens solīja turpināt dažādu atbalstu gan Ukrainai, gan Polijai, kas sastopas ar lielu bēgļu plūsmu. ASV prezidents apmeklēja arī vairākas bēgļu nometnes un izteica nožēlu, ka drošības apsvērumu dēļ viņam netiek ļauts doties uz Ukrainu, lai savām acīm redzētu postījumus.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis lūdzis valstīm, kas ražo energoresursus, palielināt ražošanas apjomus naftai un gāzei, lai izvairītos no Krievijas "šantāžas".
  • Apvienotā Karaliste pēc Kijivas pieprasījuma sūta Ukrainai pārtikas piegādes. No Polijas un Slovākijas uz Ukrainas riskam pakļautajām pilsētām pa autoceļiem un dzelzceļu tiks nosūtītas aptuveni 25 kravas žāvētas pārtikas, konservu un ūdens.

Kas notika 25. martā

  • Krievijas karaspēka vadības izteikumi liecina, ka tuvākajā laikā Krievija varētu koncentrēt savu militāro ofensīvu uz Mariupoles iekarošanu un okupētās teritorijas paplašināšanu Ukrainas austrumos.
  • Francija plāno kopā ar Grieķiju un Turciju īstenot humāno operāciju, lai evakuētu cilvēkus no Krievijas karaspēka izpostītās Ukrainas pilsētas Mariupoles.
  • Polija, Slovēnija un Čehija 25. martā publicēja desmit punktu plānu, kas Eiropas Savienībai (ES) būtu jāizpilda, ja tā vēlas izbeigt karu Ukrainā.
  • Savukārt ES vienojusies ar ASV, ka Savienotās Valstis blokam līdz gada beigām piegādās vairākus miljardus kubikmetru sašķidrināto dabasgāzi ar mērķi samazināt Krievijas gāzes izmantošanu. Savukārt Vācija apņēmusies samazināt Krievijas naftas un ogļu importu.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt