Krievijas karaspēka kontrolē esot aptuveni trešā daļa Severodoneckas, paziņojis pašpasludinātās Luhanskas “tautas republikas” vadītājs Leonīds Pasečņiks.
Bet amerikāņu domnīca “Kara izpētes institūts” vēsta, ka Krievijas spēki kontrolē Severodoneckas ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu nomales un turpina mēģinājumus ielenkt pilsētu no dienvidiem.
Vismaz trīs cilvēki nogalināti, bet vēl seši ievainoti aizvadītajā naktī notikušajā Krievijas raķešu triecienā dzīvojamajā rajonā Slovjanskas pilsētā Doneckas apgabalā. Uzbrukumā nopostītas vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un skola.
Apgabala militārās administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko paziņojis, ka apgabalā nav nevienas drošas vietas, tāpēc civiliedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk ir jāevakuējas.
Intensīvi Krievijas spēku uzbrukumi notikuši arī citviet Donbasā. Ukrainas aizstāvjiem labākas sekmes ir valsts dienvidos. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pārliecināts, ka Krievija drīzumā būs spiesta runāt ar Ukrainu par mieru.
Zelenskis pirmdien vakarā savā jaunākajā videopaziņojumā atzina, ka situācija valsts austrumos ir ļoti smaga.
“Krievijas armija cenšas radīt milzīgu pārsvaru, lai izdarītu arvien lielāku spiedienu uz mūsu aizstāvjiem. Pašlaik Donbasā ir savilkts Krievijas armijas maksimālais spēks.
Severodonecka, Lisičanska, Bahmuta, Avdijivka, Kurahove, Slovjanska un dažas citas apdzīvotās vietas ir okupantu galvenie mērķi šajā virzienā," teica Zelenskis.
"Esmu pateicīgs visiem mūsu aizstāvjiem, kuri, neraugoties uz okupantu tehnisko un dažkārt skaitlisko pārākumu, varonīgi aizsargājas. Turpinās cīņa par Hersonas apgabalu.
Soli pa solim mēs atbrīvojam savu zemi un pamazām tuvojamies tam brīdim, kad Krievijai būs jānoliek ieroči, jāskaita savi kritušie un jāpāriet pie diplomātijas,” sacīja Zelenskis.
Zelenskim pirmdien bija telefonsaruna ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kurš sazinājās arī ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu. Erdogans viņiem ir piedāvājis sarīkot jaunas miera sarunas, kurās piedalītos Ukrainas, Krievijas un Apvienoto Nāciju pārstāvji. Pēdējo reizi Ukrainas un Krievijas delegācijas klātienē tikās marta beigās Stambulā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
