Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā

Krievijas karaspēks jau 91. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu, tomēr Ukrainas armijai pagaidām izdodas noturēt pozīcijas. Lielākās bažas ir par iespējamo Severodoneckas aplenkšanu, kura tiek intensīvi apšaudīta. Ar aviācijas atbalstu turpinās arī Krievijas spēku virzība Limanas un Bahmutas  virzienā.
  • Kā norāda ASV kara izpētes institūts, Krievija pašlaik koncentrē savus spēkus Luhanskas apgabalā. Resursi tiek pārvirzīti no Izjumas, Harkivas, Doneckas un Zaporižjas. Visticamāk, tiek mēģināts vienlaikus ielenkt vairākas Ukrainas spēku vienības Severodoneckas tuvumā, ieskaitot Rubežnoji un Ļisičansku, Zolotoji un Avdejevku. Tāpat institūts informē, ka pagājušās nedēļas laikā krievu spēki ir pavirzījušies uz priekšu vairāk nekā iepriekšējās maija nedēļās, taču virzība notiek lēni.
  • Ukrainas armijai aizvadītajā diennaktī izdevies atsist kopumā deviņus pretinieku uzbrukumus, un diennakts laikā iznīcinātas astoņas ienaidnieka artilērijas sistēmas, trīs tanki un 18 citas bruņutehnikas vienības.
  • Dienvidu frontē situācija ir stabili saspringta, un Krievijas karaspēks ne tikai apšauda Ukrainas valdības kontrolētās teritorijas, bet arī īsteno provokācijas okupētajos rajonos.
  • Trešdien pa Zaporižju izšautas četras spārnotās raķetes, no kurām viena tika notriekta. Pārējo nodarītie postījumi vēl tiek apsekoti. Veiktas vairākas Krivijrihas apšaudes.
  • Raķešu trieciens no lidmašīnām īstenots arī Sumu apgabalā valsts ziemeļu daļā, taču cietušo nav. Ar reaktīvo raķešu iekārtām "Smerč" ir apšaudīti dzīvojamie rajoni Mikolajivā. Spēcīgas apšaudes dēļ nav izdevies veiksmīgi īstenot arī iedzīvotāju evakuāciju no Ļisičanskas.
  • Krievijai sāk trūkt augstas precizitātes raķešu, tāpēc uzbrukuma stratēģija tiek mainīta un sauszemes uzbrukumu atbalstam arvien aktīvāk tiek iesaistīta aviācija. Lai arī aktīvākā karadarbība joprojām notiek Ukrainas austrumos, netiek izslēgta iespēja, ka triecieni varētu tikt veikti arī no Baltkrievijas teritorijas. Turklāt ienaidnieks turpina nostiprināt savas pozīcijas arī Ukrainas un Krievijas robežas tuvumā Brjanskas apgabalā, norāda Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.


Ukrainas iedzīvotāji

  • Jau ceturtdien Krievijas Augstākā tiesa paziņos, vai Ukrainas pulku "Azov" atzīst par teroristisku organizāciju. To ir pieprasījusi Krievijas dome un Ģenerālprokuratūra. Ko tas nozīmēs "Azov" karavīriem, kuri kopā ar citiem Ukrainas karavīriem līdz pēdējam turējās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā Mariupolē un šobrīd no Mairupoles ir izvesti un atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, var tikai minēt. Ukraina ir sacījusi, ka centīsies karavīrus apmainīt pret sagūstītajiem Krievijas armijniekiem, bet tiesas lēmums visu var būtiski mainīt.
  • Rietumu medijos ir parādījušās ziņas, ka pulka "Azov" komandieriem ir bijis ļauts sazināties ar saviem tuviniekiem, un viņi stāsta, ka pagaidām vietā, kur atrodas, vardarbību nav izjutuši, saņem ēdienu un ūdeni. Tiesa, ir grūti saprast, vai viņi to saka no brīva prāta vai piespiedu kārtā. Taču sagūstīto komandieru sievas norādījušas, ka situāciju uzrauga Apvienoto Nāciju Organizācija un Starptautiskais Sarkanais Krusts, kas, tiesa, pagaidām neko precīzāk nekomentē. Ir informācija, ka vieglāk ievainotie karavīri atrodas cietumā Olevnikas ciematā, bet smagāk ievainotie – Novoazovskā Krievijas okupētajā Doneckā, un neviens pagaidām neesot aizvests uz Krieviju.
  • Tiek saņemtas ziņas, ka Ukrainas austrumos, uz laiku okupētajā Hersonas apgabalā, Krievijas iebrucēji plāno mobilizēt vietējos ukraiņus karam pret Ukrainu. Vietējās amatpersonas norāda, ka tas ir rupjš Ženēvas konvencijas pārkāpums un ir uzskatāms par kara noziegumu.
  • Mariupoles varas iestādes cer uz tiešu starptautisko institūciju iejaukšanos, lai palīdzētu novērst epidēmiju izcelšanos pilsētā. Šādus riskus rada steigā veiktie apbedījumi, pārtikas, medikamentu un kvalitatīva dzeramā ūdens trūkums. Pilsētas mēra vietnieks Petrs Andrjuščenko norāda, ka labākajā gadījumā Mariupolei draud holēras epidēmija.
  • Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstīja dekrētu, ar ko vienkāršo Krievijas pases iegūšanas procedūru Ukrainas dienvidu reģionu Zaporižjas un Hersonas iedzīvotājiem. Maskavas un promaskaviskās amatpersonas paziņojušas, ka abi reģioni varētu kļūt par daļu no Krievijas.

Starptautiskie vērojumi un notikumi

  • Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko Krievijas ziņu aģentūrām norādījis, ka, lai izvairītos no globālas pārtikas krīzes, Rietumiem būtu jāatceļ pret Krieviju noteiktās eksporta un finanšu sankcijas. Viņš arī paziņojis, ka apmaiņa ar gūstekņiem Krievijas un Ukrainas starpā varēs notikt tikai pēc tam, kad Krievijā būs notiesāti Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvji.
  • Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba nosauca par šantāžu Krievijas ierosinājumu atcelt sankcijas pret Maskavu saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, lai izvairītos no globālās pārtikas krīzes. Kuleba aicināja Rietumus "nogalināt Krievijas eksportu" un nefinansēt Kremļa kara mašīnu.
  • Krievija sāk gatavot savu auditoriju ilgstošam karam, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vecākā eksperte publiskās diplomātijas jautājumos Elīna Lange-Ionatamišvili.
  • Vācija bija apsolījusi Polijai piegādāt tankus "Leopard" to tanku vietā, kurus Polija nodeva Ukrainai, bet nav pildījusi šo solījumu, paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda, kura teikto citēja Vācijas laikraksts "Die Welt". Duda arī paziņoja, ka Vācijas valdība darot pārāk maz, lai palīdzētu Ukrainai.
  • Krievijas kara Ukrainā dēļ Ungārijā izsludināts ārkārtas stāvoklis. Ungārijas premjers Viktors Orbāns stāsta, ka tas valdībai nodrošināšot telpu reaģēšanai uz jauniem draudiem, arī saistībā ar karu Ukrainā.
  • Bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders paziņoja, ka neieņems amatu Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" direktoru padomē, kuram viņu izvirzīja. Pagājušajā piektdienā cita Krievijas enerģētikas kompānija "Rosņeftj" paziņoja, ka Šrēders atstās uzņēmuma padomi. Šrēderu kritizē par ciešajām saitēm ar Krieviju, un viņš zaudēs vairākas bijušā kanclera privilēģijas.
  • Čehija nodevusi Ukrainas Bruņotajiem spēkiem triecienhelikopterus un kopā ar Slovākiju nodrošina vairāku desmitu Ukrainas bruņutehnikas vienību remontu, vēsta ASV laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz Pentagonu.
  • Krievijas iebrukums Ukrainā var kļūt par Trešā pasaules kara sākumu, tāpēc labākais veids, kā Rietumiem saglabāt brīvu civilizāciju, ir uzvarēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina bruņotos spēkus, Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja finansists, miljardieris Džordžs Soross.

  • Aktuālais Ukrainā 24. maijā

  • Zelenskis norādījis, ka nākamās nedēļas karā ar Krieviju būs īpaši sarežģītas. Viņš arī norādījis, ka ir gatavs tikties ar Krievijas līderi Putinu tikai tad, ja sarunas notiks bez starpniekiem un par kara izbeigšanu.
  • Mariupolē daudzstāvu ēkas drupu novākšanas darbu gaitā atrastas 200 cilvēku mirstīgās atliekas dažādās sadalīšanās stadijās.
  • Mediji vēsta, ka Hersonas apgabalā par ķīlniekiem saņemti vairāk nekā 500 mierīgie iedzīvotāji – Krievijas armija cenšas piespiest vietējos iedzīvotājus sadarboties vai piekrist okupācijai.
  • Apritot trim mēnešiem, kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, izdevums "Forbes" vēsta, ka Maskavas spēki okupējuši aptuveni 20% Ukrainas teritorijas.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt