Jau trīs mēnešus Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 24. maijā

Krievijas karaspēks jau 90. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Kopš kara sākuma Krievija ir veikusi 1474 raķešu triecienu Ukrainai, izmantojot gandrīz 2300 dažādu raķešu. Krievu kaujas lidmašīnas un helikopteri ir veikuši vairāk nekā 3000 avio triecienu. Būtisku postu izdara arī sauszemes spēki. Vēl pirms vairākām nedēļām lēsts, ka Ukrainas infrastruktūrai nodarīti 650 miljardu eiro lieli zaudējumi, bet pēdējās nedēļas ir izcēlušās ar vēl mērķtiecīgāku Krievijas spēku vēršanos faktiski pret jebkādiem objektiem – gan dzīvojamām mājām, kultūras iestādēm, slimnīcām, skolām, gan ceļiem, tiltiem, dzelzceļiem un arī militāriem objektiem.

  • Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka līdz 23. maijam Krievijas spēku rindās ir likvidēti vairāk nekā 29 tūkstoši militārpersonu un tūkstošiem militārās tehnikas vienību. Rietumu ekspertu vērtējumi ir divtik pieticīgāki.

  • Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova norādīja, Krievijas militārā vadība īsteno vardarbības militāro taktiku, no kā visvairāk cieš tieši frontes skartās pilsētas, kurās vienkārši notiek slaktiņi.

  • Ukrainas armijas ģenerālštābs informēja, ka pretinieks Doneckas virzienā turpina mēģinājumus izlauzties cauri aizsardzības līnijai, lai ielenktu Ukrainas vienības un sasniegtu Luhanskas apgabala administratīvās robežas. Krievijas armija mēģināja uzsākt ofensīvu arī Bahmutas virzienā, taču tā bijusi bez panākumiem.

  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka nākamās nedēļas karā ar Krieviju būs īpaši sarežģītas. Krievijas okupanti ļoti cenšas parādīt, ka viņi neatteiksies no Harkivas, Hersonas, Zaporižjas apgabalu okupētajām teritorijām un Donbasa. Dažviet viņi virzoties uz priekšu, dažviet koncentrē rezerves un nostiprina savas pozīcijas.

  • Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paudis, ka Ukrainai aizvien nepietiek ieroču un munīcijas. “Pāragri izdarīt secinājumus, ka Ukrainai jau ir visi nepieciešamie ieroči. Krievijas ofensīva Donbasā – tā ir nežēlīga kauja, lielākā Eiropas zemē kopš Otrā pasaules kara. Aicinu partnerus paātrināt ieroču un munīcijas piegādes,” tviterī norādīja Kuleba. Viena krava pašlaik ir ceļā no ASV uz Ukrainu.

Iekšlietas un sarunas

  • Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināts 13 000 lietu.

  • Pašpasludinātās un neatzītās Doneckas tautas republikas vadītājs Deniss Pušiļins ir izteicies, ka gūstā saņemtie Mariupoles aizstāvji tikšot tiesāti starptautiskā tribunālā.

  • Runājot par iespējamo tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka ir gatavs tikties ar Krievijas līderi tikai ar vienu noteikumu. Proti, sarunām jānotiek bez starpniekiem un uz sarunu galda ir jābūt tikai vienam jautājumam – kara izbeigšanai. Citas versijas vienkārši neesot jēgas apspriest.


Civiliedzīvotāji 

  • Mariupolē daudzstāvu ēkas drupu novākšanas darbu gaitā atrastas 200 cilvēku mirstīgās atliekas dažādās sadalīšanās stadijās, ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko.

  • Mediji vēsta, ka Hersonas apgabalā par ķīlniekiem saņemti vairāk nekā 500 mierīgie iedzīvotāji. Šādā veidā Krievijas armija cenšas piespiest vietējos iedzīvotājus sadarboties vai piekrist okupācijai.

  • Krievijas agresijas dēļ no Ukrainas uz ārvalstīm devušies vairāk nekā 6,5 miljoni bēgļu. Vienlaikus apmēram 2 miljoni iedzīvotāji jau atgriezušies savā valstī. 3,5 miljoni cilvēku devās uz Poliju, 960 tūkstoši cilvēku šķērsoja robežu ar Rumāniju, bet 919 tūkstoši ieradās Krievijā. Lielu bēgļu skaitu uzņēmušas arī Ungārija, Moldova un Slovākija, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.​​​​​​

  • Ukrainā izdotas divas pastmarkas - “Krievijas karakuģis... Viss! Nāvi ienaidniekiem!” sūtījumiem Ukrainas robežās un “Krievijas karakuģis... Tā tas ir! Slava nācijai!” starptautiskajiem sūtījumiem. Uz markām attēlots Ukrainas spēku nogremdētais Krievijas karakuģis „Moskva”, kas kļuvis par vienu no cīņas simboliem. Kopējā tirāža ir pieci miljoni eksemplāru, par tām ir liela cilvēku interese. Galvaspilsētā Kijivā un citās pilsētās pie pasta nodaļām pat veidojās rindas. Zelenskis uzrunā uzsvēra, ka šādas lietas, pirmkārt, ir simboli, kas palīdz Ukrainai noticēt uzvarai.

Pasaules reakcija 

  • Apritot trim mēnešiem, kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, izdevums "Forbes" vēsta, ka Maskavas spēki okupējuši aptuveni 20% Ukrainas teritorijas.
  • Krievijas–Ukrainas karā aktīvā kara fāze ar kaujām aptuveni tādā līmenī kā šobrīd beigsies šā gada beigās, un šajā laikā Ukrainas armija ne tik vien atbrīvos kopš 24. februāra okupētās teritorijas, bet arī atjaunos Kijivas kontroli pār Donbasa separātisko veidojumu teritorijām un ieies Krimā, prognozē Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirils Budanovs.
  • Vācijas valdības rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija bloķē 20 miljonu tonnu graudu eksportu no Ukrainas, galvenokārt  uz Ziemeļāfriku un Āziju. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena salīdzinājusi Krievijas karaspēka rīcību Ukrainā ar Padomju Savienības īstenoto graudu konfiscēšanu.

Aktuālais Ukrainā 23. maijā

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt