Krievijas – Ukrainas politiskā retorika ticības jautājumos kļūst arvien asāka

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Krievijas Pareizticīgā baznīca nosaukusi baznīcas un svētvietas, no kurām tās sekotājiem turpmāk būtu jāizvairās. Tas darīts pēc saišu saraušanas ar Konstantinopoles patriarhātu, jo tas paziņojis par Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarības atbalstīšanu. Tikmēr politiskā retorika starp Krieviju un Ukrainu ticības jautājumos kļūst arvien asāka.    

ĪSUMĀ:

  • Krievijas Pareizticīgā baznīca sarauj saites ar Konstantinopoli, jo tā atzina Ukrainas baznīcas neatkarību.
  • Citu valstu baznīcas pašlaik ieņēmušas nogaidošu nostāju.
  • Porošenko: Krievijas baznīca izvēlējusies pašizolāciju.
  • Analītiķi: Diez vai kāda cita baznīca būs gatava saraut attiecības ar Konstantinopoli.
     

Pēc pirmdienas svētās sinodes Minskā Krievijas Pareizticīgā baznīca spērusi soli, kas var novest pie arvien dziļākām pretrunām pareizticīgajā pasaulē. Krievija vairs neatzīst pareizticības vēsturiskā un garīgā centra – Konstantinopoles patriarhāta – īpašo lomu un tā patriarhu kā pirmo starp līdzīgajiem pareizticīgo baznīcu saimē.

Šis solis ir dziļi simbolisks, taču nes arī virkni praktisku apsvērumu, kas turpmāk būs jāņem vērā visiem ticīgajiem, kas seko Maskavas patriarhātam.

“Mēs vairs nepiedalīsimies kopējos dievkalpojumos ar Konstantinopoles patriarhātu. Mūsu hierarhija un garīdznieki nevarēs piedalīties kopējā liturģijā ar Konstantinopoles patriarhāta garīdzniekiem, bet ticīgie nevarēs pieņemt svēto sakramentu Konstantinopoles patriarhāta dievnamos,” paziņoja Volokolamskas metropolīts Ilarions.

Tas ir protests pret Konstantinopoles patriarhāta lēmumu piešķirt atsevišķu neatkarību Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai, vairs neatzīstot Maskavas patriarhātu kā vienīgo kanonisko pareizticības pārstāvi. Ukrainai tikmēr tas pavēris iespēju iegūt neatkarīgu un pārējo pareizticīgo baznīcu atzītu baznīcu.

Lai to izdarītu, jāapvieno divas līdz šim kanoniski neatzītās Ukrainas pareizticīgās baznīcas, kas vēsturiski saistītas ar Ukrainas valstiskuma veidošanu un pretošanos Maskavas patriarhāta kontrolei.

Citu valstu baznīcas pašlaik ieņēmušas nogaidošu nostāju, paziņojot, ka gaidīs Krievijas Pareizticīgās baznīcas sinodes sagatavotos dokumentus.

Analītiķi spriež, ka diez vai kāda no tām būs gatava sekot Maskavai un saraut attiecības ar Konstantinopoli. Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko jau paziņojis, ka Krievijas baznīca izvēlējusies pašizolāciju.

“Šāda rīcība no Krievijas baznīcas vadības, kas ir pilnīgā atkarīga no Krievijas amatpersonām, tikai apstiprina, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Tāpat kā Krievija tagad ir nostājusies pret pārējo pasauli saistībā ar tās agresiju mūsu valsts austrumos, nelegālo Krimas aneksiju, nostāju Abhāzijas, Dienvidosetijas, Piedņestras un pārējos jautājumos, tā arī diemžēl Krievijas baznīca nostājusies uz pašizolācijas ceļa un konflikta ceļa ar visu pareizticīgo pasauli,” paziņoja Porošneko.  

Ukrainas valsts attiecības ar Maskavas patriarhātu Ukrainā kļuva arvien saspīlētākas pēc Krimas aneksijas. Maskavas patriarhāts, kas kontrolē lielāko daļu draudžu un daudzus īpašumus, lai gan – mazāko daļu ticīgo Ukrainā -, kopš tā laika bieži ticis vainots prokrieviskā rīcībā.

KONTEKSTS:

Krievijas Pareizticīgo baznīca sarāvusi saites ar Konstantinopoles patriarhātu, jo tas atzinis no Maskavas neatkarīgu Ukrainas Pareizticīgo baznīcu. Maskavas patriarhāta ieskatā tā ir pareizticīgo baznīcas šķelšanās atbalstīšana.  Lēmums saraut saites tostarp nozīmē, ka Krievijas pareizticīgo baznīcai piederīgiem ticīgiem aizliegts lūgties Konstantinpoles pakļautībā esošajās baznīcās, skaidroja Maskavas patriarhātā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti