Krievijas Pareizticīgā baznīca sarauj saites ar Konstantinopoles patriarhātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

 Krievijas Pareizticīgo baznīca sarāvusi saites ar Konstantinopoles patriarhātu, jo tas atzinis no Maskavas neatkarīgu Ukrainas Pareizticīgo baznīcu. Maskavas patriarhāta ieskatā tā ir pareizticīgo baznīcas šķelšanās atbalstīšana.  Lēmums saraut saites tostarp nozīmē, ka Krievijas pareizticīgo baznīcai piederīgiem ticīgiem aizliegts lūgties Konstantinpoles pakļautībā esošajās baznīcās, skaidroja Maskavas patriarhātā.

Kremlis paudis bažas par iespējamām konfrontācijām Ukrainā, bet Kijeva sola, ka ticības jautājumos ne pret vienu netiks izdarīts spiediens.  

Starp pasaules pareizticīgo baznīcām Stambulā bāzētā ir senākā no tām, un Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs tradicionāli uzskatīts par „pirmo starp vienlīdzīgajiem”. Krievijas pareizticīgo baznīca jau septembrī paziņoja par attiecību iesaldēšanu ar Konstantinopoles patriarhātu, to brīdinot neatzīt no Maskavas neatkarīgu Ukrainas Pareizticīgo baznīcu.

Taču pagājušajā nedēļā Konstantinopoles patriarhāts to izdarīja. Un Krievijas Pareizticīgā baznīca tagad pilnībā sarāvusi saites ar Konstantinopoli. Par to pirmdien pēc baznīcas sinodes Minskā paziņoja tās pārstāvis metropolīts Ilarions.

Pieminot Konstantinopoles atzīto Kijevas patriarhu Filaretu, viņš runāja par „šķeltnieku grupējuma līderi”. Viņš nosodīja Konstantinopoles patriarhāta soli atcelt pašas 1686.gadā pieņemto lēmumu, ar kuras Kijevas metropolija tika nodota Maskavai. Ilarions teica, ka Krievijas Pareizticīgā baznīca šos lēmumus neatzīst.

„No Krievijas pareizticīgo baznīcas skatpunkta visi šie lēmumi ir nelikumīgi un kanoniski mazsvarīgi. Krievijas pareizticīgo baznīca neatzīst šos lēmumus un tiem nesekos. Šķelšanās ir un paliek šķelšanās, šķelšanās līderi ir un paliek šķelšanās līderi. Bet tā baznīca, kas, atzīstot šķeltniekus, veido ar viņiem kopību, līdz ar to sevi izslēgusi no Pareizticīgās baznīcas kanoniskā lauka,” sacīja Ilarions.

Attiecību saraušana starp Maskavas un Konstantinopoles patriarhātiem nozīmē, ka abu baznīcu garīdznieki vairs nevarēs kalpot kopā, bet vienas baznīcas ticīgie nevarēs saņemt otras baznīcas svēto vakarēdienu, teica Ilarions.

Maskavas patriarhātā medijiem teica, ka Krievijas baznīcai piederīgie arī nedrīkst lūgties Konstantinopoles patriarhāta baznīcās. Tas skar arī vienu no galvenajiem pareizticīgo garīgajiem centriem, Svētā Atona kalnu Grieķijā, jo tas ir piederīgs Konstantinopoles patriarhāta kanoniskajai teritorijai.

Kopš Krievijas anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sākās karš Ukrainas austrumos ar prokremliskajiem separātistiem, daudzas ukraiņu pareizticīgo draudzes noraidījušas Maskavas patriarhātu. Tās līderis patriarhs Kirils cieši atbalstījis Vladimira Putina Kremļa politiku.

Šogad Maskavas neatzītās pareizticīgo baznīcas Ukrainā vērsās pie Konstantinopoles patriarha ar lūgumu atzīt to neatkarību, kas pagājušajā nedēļā tika atbalstīts. Par to iestājās arī Ukrainas valdība.

Kremlis paziņojis par bažām, ka lēmums var novest pie konfrontācijas Ukrainā un solīja aizstāvēt pareizticīgo intereses „politiskiem un diplomātiskiem” līdzekļiem.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko svētdien teica, ka pret nevienu „netiks izdarīts spiediens”, un katrs ticīgais var izvēlēties „savu ceļu pie Dieva”. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jautājums par no Maskavas neatkarīgu Ukrainas Pareizticīgo baznīcu iet roku rokā ar valsts politisko neatkarību un nacionālo drošību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti