ĪSUMĀ:
- No Atēnām izraida divus Krievijas dimplomātus.
- Krievija mēģina izjaukt Maķedonijas nosaukuma maiņu.
- Krievija uzskata, ka Atēnu negatīvo attieksmi koordinē no ārpuses.
- Pēc nosaukuma maiņas paredzēts, ka Ziemeļmaķedonija iestājas NATO un ES. Krievija ir pret to.
- Septembrī gaidāmajā referendumā par Maķedonijas nosaukuma maiņu varētu pat notikt nekārtības.
“Krievijai ir jāsaprot, ka tā nevar necienīt citu valstu nacionālās intereses tikai tāpēc, ka tā jūtas spēcīgāka.”
Tā intervijā paziņoja Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kotzis. Atēnas nesen ir izraidījušas divus Krievijas diplomātus un vēl diviem ir liegta iebraukšana Grieķijā. Oficiālais pamatojums tam ir Grieķijas likumu pārkāpšana.
Tomēr ir skaidrs, ka Atēnas nav apmierinātas ar Maskavas mēģinājumiem traucēt vienošanās apstiprināšanu par Maķedonijas nosaukuma maiņu. Tiek ziņots pat par mēģinājumiem uzpirkt Grieķijas parlamenta deputātus, lai viņi balsotu pret šo dokumentu. Grieķijas ārlietu ministrs ir sacījis, ka viņa valsts vairs negrasās pievērt acis uz šādām darbībām.
Krievijas Ārlietu ministrija ir nodēvējusi diplomātu izraidīšanu par kampaņu, kas ir organizēta ārpus Grieķijas. Un piebilda, ka Atēnām ir jāsastopas ar lielu spiedienu no ārpuses.
Tomēr Krievija neslēpj savu nepatiku pret nesen noslēgto vienošanos starp Atēnām un Skopji par Maķedonijas pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju. Galvenais iemesls tam ir gaidāmā Ziemeļmaķedonijas pievienošanās NATO.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova sacīja, ka abu valdību parakstītā vienošanās ir sašķēlusi Grieķijas un Maķedonijas sabiedrību un ka tā esot nepieciešama tikai tāpēc, lai pēc iespējas ātrāk ievilktu Maķedoniju NATO sastāvā.
Līdz šim Grieķija ir iebildusi pret Maķedonijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē un arī Eiropas Savienībā. Tomēr jūlijā notikušajā NATO samitā Briselē tika pieņemts lēmums par Maķedonijas iestāšanās procesa uzsākšanu, tiklīdz būs nomainīts valsts nosaukums. Līdzīgu signālu ir nosūtījuši arī Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri.
Tomēr Krievija tradicionāli uzskata Balkānus par savu ietekmes reģionu, bet NATO – par draudu. Tādēļ Maskava ir aktīvi mēģinājusi likt šķēršļus arī Melnkalnes pievienošanai Ziemeļatlantijas aliansei.
Ir sagaidāms, ka, tuvojoties septembrī gaidāmajam referendumam par Maķedonijas nosaukuma maiņu, mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko domu no ārpuses tikai pieaugs. Jau šobrīd Maķedonijas premjers Zorans Zaevs apgalvo, ka atsevišķi uzņēmēji, kuri simpatizē Krievijai, finansē kampaņu pret valsts nosaukuma maiņu.
Tiek arī pieļauts, ka nobalsošanas laikā varētu tikt sarīkotas nekārtības.
KONTEKSTS:
Lai nomainītu Maķedonijas nosaukumu, jau parakstīta vienošanās abu valstu līderu starpā. Tāpat balsojums noticis arī parlamentā. Tālāk nosaukuma maiņa būs atkarīga no septembrī paredzētā referenduma.
Nosaukuma maiņa nepieciešama, lai uzlabotu Grieķijas un Maķedonijas attiecības. Atēnas uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālas pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju. Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991.gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un tas ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju.
Šī strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO.
