Tomēr gada laikā abām valstīm jāpanāk progress korupcijas apkarošanā un jāreformē tiesu sistēma.
Lēmums par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar divām Balkānu valstīm tika pieņemts dalībvalstu Eiropas Savienības lietu ministru sanāksmē. Šā gada aprīlī līdzīgu nostāju pauda arī Eiropas Komisija, taču vairāki ietekmīgi politiķi šajā laikā pauda bažas par korupciju un likuma varas nodrošināšanu kandidātvalstīs.
Lai nodrošinātu, ka Tirāna un Skopje pildīs solījumus, ministri nolēma nākamajā gadā rīkot atkārtotu balsojumu par šo jautājumu.
Tikmēr politikas eksperti norāda, ka sarunu uzsākšanu var apgrūtināt negaidītais Maķedonijas prezidenta Ģorges Ivanova atteikums parakstīt vienošanos ar Grieķiju par valsts nosaukuma maiņu. Atēnas uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālas pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju. Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991.gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un šī strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO.
Tomēr lēmuma par Maķedonijas nosaukuma maiņu atbalstītāji cer, ka parlamenta deputāti nobalsos par valsts vadītāja veto atcelšanu.
KONTEKSTS:
No bijušajām Dienvidslāvijas republikām ES ir iestājušās divas - Horvātija un Slovēnija. Savukārt Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, kā arī Maķedonija vēlas kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Eiropas Komisija solījusi – ka līdz 2025.gadam vēl kāda varētu iestāties. Tam vistuvāk atrodas Serbija un Melnkalne, tomēr garantijas neviens nedod.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers iepriekš paudis, ka tikai dalība Eiropas Savienībā nodrošinās, ka Balkānu reģionā neatgriežas karš.
