Par Krievijas arvien ierobežotākām spējām veikt pietiekami efektīvus uzbrukumus Ukrainai komentētāji sāka runāt brīdī, kad Maskava no Teherānas iegādājās bezpilota lidaparātus. Lai arī tie sākumā izrādījās ļoti efektīvs uzbrukuma līdzeklis, Ukrainas spēki visai drīz iemācījās ar tiem efektīvi cīnīties. Taču tā vien liekas, ka Irānas un Krievijas militārā sadarbība atkal ir iegājusi jaunā līmenī.
Kā norādīja ASV Baltā nama nacionālās drošības stratēģiskās komunikācijas vadītājs Džons Kērbijs, ir sagaidāms, ka tuvāko mēnešu laikā Irānas sniegtais atbalsts Krievijai tikai pieaugs. Abas puses domājot par kopīgas dronu ražotnes izveidi, turklāt arī Maskava esot gatava Teherānai piešķirt bezprecedenta militāro un tehnisko atbalstu, tostarp apmācot pilotus. Tieši tāpēc Irāna tiek aicināta no šādām aktivitātēm atteikties.
Visai lielas bažas par Ukrainas kara turpinājumu izteicis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pēc viņa vārdiem,
ja karadarbība kļūtu nekontrolējama, tas varētu izvērsties par pilna apjoma karu starp Krieviju un NATO.
Intervijā Norvēģijas raidsabiedrībai NRK Stoltenbergs norādījis, ka tiek darīts viss iespējamais, lai šāds scenārijs nepiepildītos. Vienlaikus viņš paudis pārliecību, ka arī šis karš tomēr beigsies pie sarunu galda, kur vadošajās pozīcijās būs Ukraina.
"Šis karš arī, visticamāk, beigsies pie sarunu galda. Taču tas, kā norisinās sarunas pie šāda sarunu galda, ir atkarīgs no spēka un panākumiem kara laukā," uzsvēra Stoltenbergs. "Tikai tad, kad [Krievijas] prezidents Putins sapratīs, ka Ukrainai ir gan spējas, gan līdzekļi, kas neļaus viņam pārņemt Ukrainu, tikai tad Krievija spēs piedāvāt kaut ko tādu, kas ļaus Ukrainai turpināt būt neatkarīgai valstij. Tikai ukraiņi var būt tie, kuri izlems, kad būs pienācis laiks šādām sarunām. Mēs nevaram izlemt Ukrainas likteni Briselē, Vašingtonā vai Londonā. Viņiem tas ir jāizlemj Kijivā."
Kara izpētes institūta analītiķi
par vienu no Krievijas mērķiem, cenšoties panākt sarunas ar Ukrainu, uzskata vienošanos par pamieru, lai atjaunotu savus spēkus, kā arī panāktu, ka Ukrainas un Rietumu partneru starpā rodas šķelšanās.
Pagaidām gan uz šādu iznākumu cerēt īsti pamata nav.
Sestdienas, 10.decembra, naktī Krievijas spēki kārtējo reizi veikuši triecienu pa Ukrainas energoinfrastruktūru un šoreiz ir cietis Odesas apgabals. Ukrainas ģenerālštābs gan ziņo, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par tā dēvēto "draudzīgo uguni", kad Krievijas spēki apšauda viens otru. Tas liecinot ne tikai par tanku un artilērijas ekipāžu sagatavotību, bet arī par komunikācijas trūkumu starp vienībām.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka Baltkrievija ir atļāvusi caur savu teritoriju tranzītā izvest Ukrainas graudus.
Par to vienojies Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieks Jurijs Ambrazevičs, tiekoties ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutjērešu. Vienlaikus gan Baltkrievija ir lūgusi ANO atļaut tai eksportēt minerālmēslus, kuri pašlaik ir pakļauti sankcijām. Ja tas tiks darīts, ukraiņu graudi bez šķēršļiem varēs tikt nogādāti caur Baltkrieviju uz Lietuvas ostām.
