Klintones paziņojums par kandidēšanu:
2008.gadā viņa zaudēja Barakam Obamam cīņā par Demokrātu partijas kandidātu, bet pašlaik, politologu ieskatā, viņai nav nopietnu konkurentu demokrātu rindās.
ASV prezidents Baraks Obama jau pauda atbalstu Klintonei kā Demokrātu partijas kandidātei ASV prezidenta amatam.
“Viņa bija ļoti spēcīga kandidāte [demokrātu cīņā par sava kandidāta izvēli] 2008.gadā. Viņa pilnībā atbalstīja mani prezidenta vēlēšanās. Viņa bija izcila Valsts sekretāre. Viņa ir mans draugs. Es domāju, ka viņa kļūs par lielisku prezidenti,” paziņoja Obama.
Demokrātu partijā viņa tiek uzskatīta par spēcīgāko kandidāti, taču tādos izšķirošos štatos kā Kolorado, Aiova un Virdžīnija Klintone popularitātes ziņā atpaliek no republikāņu konkurentiem.
Analītiķi spriež, ka šoreiz viņai ir izredzes iegūt demokrātu atbalstu bez īpašas cīņas, jo vismaz pagaidām nav parādījies neviens ļoti spēcīgs demokrātu politiķis, kurš būtu gatavs ar viņu konkurēt. Tas demokrātiem ļautu veltīt vairāk laika un resursus cīņai ar republikāņu kandidātu nākamgad.
Baraka Obamas pirmās administrācijas laikā Hilarija Klintone parādīja sevi kā viena no vēsturē aktīvākajām Valsts sekretāra amata ieņēmējam, apceļojot 112 valstis četros gados. Viņas uzraudzībā tika pieņemts lēmums par militāro intervenci Lībijā “arābu pavasara” laikā un pabeigta ASV karaspēka izvešana no Irākas.
Republikāņi viņu asi kritizējuši par neizlēmīgo rīcību, kā rezultātā 2012. gadā nemieru laikā Lībijā tika nogalināts ASV vēstnieks. Ēnu uz viņas kandidatūru met arī vairāki skandāli – sākot no viņas vīra, prezidenta Bila Klintona dienesta romāna skandāla un tam sekojošā impīčmenta, un beidzot ar personīgo finanšu skandāliem.
Savu kandidatūru jau pieteicies republikāņu senators Teds Kruss. Viņš ir pirmais politiķis, kurš oficiāli apliecinājis gatavību startēt ASV prezidenta vēlēšanās. Tiek vēstīts, ka arī bijušā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā brālis Džebs paziņojis, ka apsver iespēju kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās.
