Sadaļas Sadaļas

Klimata pētnieki: Ekstrēma karstuma viļņi var atkārtoties biežāk

Pēdējo nedēļu karstuma vilnis Ziemeļamerikā un arī Eiropā, kas prasījis simtiem cilvēku dzīvību, var būt vienīgais šāds gadījums tūkstoš gadu laikā. Taču, ja cilvēki vairāk nedomās par savām darbībām, šādus ekstrēma karstuma viļņus varēsim novērot arvien biežāk. Par to ir pārliecināti vairāki desmiti klimata pētnieku, pēc kuru domām, cilvēku izraisītās darbības klimata sakaršanu ir paātrinājušas 150 reižu.

ĪSUMĀ:

  • Eiropu un Ziemeļameriku pārņēmis nepieredzēts karstuma vilnis.
  • Simtiem cilvēku karstuma dēļ zaudējuši dzīvību.
  • Karstuma vilnis un tik būtisks temperatūras kāpums – pārsteigums meteorologiem.
  • Meteoroloģijas eksperts: Radikālus laikapstākļus veicinājis arī cilvēks.
  • Pētnieki brīdina: Karstuma viļņi kļūs arvien biežāki.
  • Zinātniece: Jāmazina oglekļa emisijas un jāparūpējas par mazāk aizsargātajiem.
  • EK šonedēļ nāks klajā ar plašu “zaļās likumdošanas” pakotni.
  • ES plāni – ambiciozāki nekā citviet, bet vides aizstāvji tos vērtē kā nepietiekamus.
  • Arī Latvijā gaidāmas karstākas vasaras; gaisa temperatūra varētu sasniegt pat +40 grādus pēc Celsija.

Desmiti klimata pētnieku: Ekstrēma karstuma viļņi var atkārtoties biežākUģis Lībietis

Nu jau vairākas nedēļas gan Eiropu, gan arī Ziemeļameriku ir pārņēmis nepieredzēts karstuma vilnis. Plašu atpazīstamību izpelnījās Kanādas pilsētiņa Litona, kurā jūnija beigās termometra stabiņš sasniedza 49,6 Celsija grādus. Simtiem cilvēku karstuma dēļ zaudējuši dzīvību, bet pati Litonas pilsēta vien dienu pēc rekorda uzstādīšanas gandrīz pilnībā tika nopostīta ugunsgrēkos.

Šāds karstuma vilnis un temperatūras celšanās par tik daudziem grādiem ir izrādījies pārsteigums arī daudziem meteorologiem, kuri atzīst, ka pēdējo 100 gadu un pat vēl senākā pagātnē šāds karstums nav pieredzēts. Atsevišķi eksperti pat norāda, ka šāds karstums ir iespējams reizi tūkstošgadē.

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas pārstāvis Jergs Luterbahers atzina, ka, nenoliedzami,

tik radikālus laikapstākļus ir veicinājis arī cilvēks un tā darbības.

“Šis ir ļoti rets un negaidīts notikums. Nav nekādu klimatisku pierādījumu, piemēram, no koku gadskārtām, vai citiem resursiem, kas apliecinātu, ka kaut kas tāds būtu novērots pēdējos 100–150 gados. Cilvēku darbības, ļaujot atmosfērā nonākt siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, ogļskābai gāzei, metānam un tā tālāk, noved pie tā, ka šīs gāzes uzkrājas atmosfērā un neļauj karstumam pamest atmosfēru. Tāpēc tas sakrājas un rodas globālā sasilšana,” skaidroja Luterbahers.

Taču, kā savā jaunākajā pētījumā brīdina klimata pētnieki no ASV, Kanādas, Nīderlandes, Francijas, Vācijas un Šveices, šādi karstuma viļņi kļūs arvien biežāki un līdz 2040. gadam tie vairs nebūs karstuma viļņi reizi tūkstošgadē, bet, iespējams, reizi desmitgadē. Projekta “World Weather Attribution” pārstāvji arī atzina, ka bez cilvēka darbībām šāds temperatūras palielinājuma iespēja būtu aptuveni 150 reižu mazāka, proti, faktiski vispār nebūtu iespējama.

Viena no pētījuma autorēm Šokje Filipsa no Nīderlandes Karaliskā meteoroloģijas institūta norādīja, ka reģistrētie rekordi gan nenozīmē, ka ir sasniegts pats augstākais punkts. “Tagad mēs varam pilnīgi noteikti apstiprināt, ka šādi karstuma viļņi ir iespējami, pat ja rekordi ir pārspēti par 5 grādiem. Pirms gada vai diviem mēs Nīderlandē bijām šokēti, ka rekords tiek pārspēts par 1,8 grādiem, bet šogad mēs runājam jau par 5 grādiem. Manuprāt, tas būtu jāuztver kā brīdinājums par to, ka šādi ekstrēmi laikapstākļi ir iespējami jau šodien. Vai iespējams vēl lielāks temperatūras kāpums? Es nezinu, mums tas ir jāizpēta.

Arī par šo karstumu mēs domājām, ka tas vienkārši nav iespējams, taču tas notika.

Mums ir jāizpēta, vai šis ir tikai viens nepierasts notikums, vai arī savu lomu sāk spēlēt dažādas likumsakarības. Kaut kādu robežšķirtni mēs esam sasnieguši, bet vai tai tiks pārkāpts? Ir nepieciešami vismaz daži mēneši, lai spētu uz to atbildēt,” norādīja Filipsa.

Zinātnieki uzsver cilvēka lomu šādu karstuma viļņu izraisīšanā. Šokje Filipsa norādīja, ka pašiem cilvēkiem arī būtu jādomā par to, kā mainīt savus ieradumus, tostarp rūpējoties par apkārtējiem. “Manuprāt, mums ir jādodas divos virzienos. Pirmkārt, ir nepieciešams pārtraukt vai samazināt oglekļa emisiju nonākšanu atmosfērā. Taču, no otras puses,

mums ir nepieciešams izstrādāt arī karstuma plānus un parūpēties par pašiem neaizsargātākajiem.

Šādiem karstuma plāniem patiešām ir liela nozīme, kaut vai atgādinot kaimiņiem, ka viņiem ir jādzer pietiekami daudz ūdens, lai novērstu atūdeņošanos. Tāpat ir vērts padomāt par dzesētājiem un gaisa kondicionētājiem. Tas viss arī ir nepieciešams, pat ja mēs pārstāsim radīt oglekļa dioksīda izmešus,” pauda Filipsa.

Intervija ar klimatologu Edgaru MaļinovskiLatvijas Radio

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimatologs Edgars Maļinovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka arī Latvijā vasaras turpinās būt karstākas, jo, pat samazinot CO2 izmešus, nevaram atgriezties pie temperatūrām, kas bija raksturīgas pirms 10 gadiem. Pēc eksperta teiktā, nav izslēdzamas arī lietainas un vēsas vasaras, tomēr biežāk būs karstas vasaras ar karstuma viļņiem un pērkona negaisiem.

Maļinovskis pieļāva, ka, turpinoties klimata pārmaiņām, karstums arī Latvijā nākotnē varētu sasniegt +40 grādus pēc Celsija. Pašlaik rekords Latvijā ir +37,8.

Sagaidāms, ka jau trešdien, 14. jūlijā, arī Eiropas Komisija nāks klajā ar plašu “zaļās likumdošanas” pakotni, kuras mērķis ir paātrināt pāreju uz zema oglekļa ekonomiku. Tie ir vairāk nekā desmit piedāvājumi, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam panākt kaitīgo izmešu samazināšanu Eiropas Savienībā par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Citstarp Eiropas Komisija vēlas panākt izmaiņas Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā, kā arī ir ierosinājusi aizliegt jaunu ar tradicionālo degvielu darbināmu automašīnu tirdzniecību, sākot ar 2035. gadu.

Lai arī salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem ES plāni tiek uzskatīti par ļoti ambicioziem, vides aizstāvji norādījuši, ka tie tomēr nav pietiekami tālejoši. No otras puses, savi iebildumi ir gan valstīm, kurās joprojām darbojas ar oglēm kurināmas elektrostacijas, gan arī valstīm, kurās ir ļoti attīstīta autobūves industrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt