Deputāti balsoja par likumprojektu paketi, kuras pieņemšana bija nepieciešama, lai saņemtu nākamo pārskaitījumu no 10 miljardus eiro vērtā starptautiskā aizdevuma. Nikosija ir saņēmusi trīs miljardus eiro, bet eirozonas valstu finanšu ministri sanāksmē nākamnedēļ lems par nākamo aizdevuma maksājumu Kiprai.
Likumprojekti galvenokārt saistīti ar banku restrukturizāciju, tostarp divi saistīti ar kooperatīvo banku uzraudzības nodošanu centrālās bankas pārraudzībā. Nākamā aizdevuma daļa paredzēta šo finanšu institūcija kapitāla nodrošinājuma stiprināšanai, bet apmaiņā pret to valdība pārņemtu gandrīz visas kooperatīvo banku akcijas. Tomēr, ņemot vērā, ka uz spēles likts glābšanas programma, balsojuma rezultāts bija negaidīts - parlamenta deputāti ar nelielu balsu starpību likumprojektus noraidīja.
Kā ziņo aģentūra „Associated Press”, vēlajā vakara stundā Kipras finanšu ministrs Haris Georgiades nekavējoties devies uz parlamentu uz ārkārtas sarunām ar partiju līderiem. Otrā lielākā politiskā spēka, opozīcijā esošās komunistiskās partijas AKEL deputātiem bijušas bažas, ka likumprojekts neļautu valdības pārņemtas kooperatīvo banku akcijas vēlāk pārdot privātajiem investoriem. Finanšu ministram izdevās panākt kompromisu, apmierinot AKEL prasību un dodot iespēju kooperatīvajām bankām kādu dienu atpirkt akcijas un atgūt zināmu autonomiju.
Nākamajā balsojumā gan komunisti, gan sociālisti likumprojektus atbalstīja. Ja pirmajā balsojumā tos noraidīja ar nelielu balsu pārsvaru, tad otrajā pieņēma pārliecinoši- ar 43 balsīm par, un tikai trīs pret.
Vienlaikus ceturtdien pie parlamenta ēkās pulcējās vairāki simti cilvēku, kas protestēja pret taupības pasākumiem. Demonstrāciju organizēja komunistiskā partija „Akel” un citas kreisi noskaņotas grupas, kuru pārstāvji turēja rokās plakātus ar uzrakstiem „Aplieciet ar nodokļiem bagātos, nevis nabagos”, „Mēs neesam lūdzēji” un „Mēs nekļūsim par 21. gadsimta vergiem”. Lai glābtu Kipras banku sistēma un bankrota un valsti saglābtu eirozonā, Nikosija piekrita pretrunīgi vērtētājai prasībai, ka noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro divās lielākajās bankās piemēro vienreizēju nodokli gandrīz 50% apmērā. Otra lielākā banka „Laiki” ir likvidēta, un iekļauta lielākajā bankā - „Bank of Cyprus”, kas tiek restrukturizēta.
Starptautiskie kreditori nesen paziņoja, ka Kipra līdz šim veiksmīgi īstenojusi reformas. Tomēr ekonomiskās prognozes tuvākajam laikam nav spīdošas - līdz nākamā gada beigām iekšezemes kopprodukts kritīsies par 13%, un ekonomika izkļūs no recesijas vien 2015. gadā.
