Dienas notikumu apskats

Rīdzniekiem būs vairāk jāmaksā par ūdeni

Dienas notikumu apskats

Attiecības ar Krieviju - centrālais jautājums NATO ārlietu ministru sanāksmē

Kims Čenuns pēc tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu gatavs atteikties no kodolprogrammas

Kims Čenuns pēc tikšanās ar Dienvidkorejas līderi sola atteikties no kodolprogrammas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns pēc vēsturiskās tikšanās ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu paudis gatavību atteikties no kodolprogrammas. Puses arī apņēmušies meklējumos pēc miera aktīvāk iesaistīt starptautisko kopienu un pasaules valstis. Šo kopīgo paziņojumu atzinīgi novērtējuši lielvalstu līderi, to skaitā ASV, Krievijas un Ķīnas, visiem norādot, ka tas ir pirmais pozitīvais solis ceļā uz situācijas uzlabošanos Korejas pussalā.

ĪSUMĀ

  • Abu Koreju līderu tikšanās bija izteikti draudzīga
  • Čenuns norāda, ka Ziemeļkorejai un Dienvidkorejai nav pamata cīnīties vienai ar otru
  • Dienvidkorejas līderis uzsver progresu abu valstu starpā
  • Vairums pasaules līderu saglabā piesardzību
  • Eksperti norāda uz Ziemeļkorejas kursa maiņu - no militarizācijas uz ekonomiku

Čenuns sola necīnīties ar Dienvidkoreju

Piektdien, 27. aprīlī, teju viss Korejas pussalā tika pakārtots tā, lai pēc iespējas mazāk tiktu ietekmētas abu Korejas līderu sarunas demilitarizētajā zonā Phanmundžomā. Piemēram, dienu iepriekš, kā arī piektdien tika apturētas Dienvidkorejas un ASV kopīgās militārās mācības, kuras tika sāktas 1. aprīlī.

Lai arī Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderu tikšanās ir tikai trešā šāda veida abu valstu vadītāju tikšanās kopš Korejas kara, šī reize bija īpaša ar to, ka Kims būs pirmais, kurš šķērsos robežlīniju, sperot soli Dienvidkorejas pusē, vēlāk arī Munam iekāpjot Ziemeļkorejas teritorijā.

Lai arī līderiem līdzi bija devušās pavadošās delegācijas, tomēr visas pasaules uzmanība bija pievērsta kopīgajam paziņojumam dienas otrajā pusē, kurā Ziemeļkorejas līderis apņēmās atteikties no savas kodolprogrammas.

„Nav iemesla, kādēļ mums vajadzētu vienam ar otru cīnīties, jo esam viena nācija.[…] Tāpat mēs apņemamies ne tikai īstenot šodienas deklarāciju, bet arī visas iepriekšējās. […] Ir svarīgi, ka Korejas pussalā ir miers un labklājība,”

sacīja Kims Čenuns.

"Runājot aci pret aci, saprotu, ka Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja nav tikai kaimiņi, kas dzīvo šķirti, bet ģimene. Mēs dzīvojam blakus, tādēļ mums nav jābūt ienaidniekiem, kas cīnās viens pret otru. Mums jāapvienojas kā ģimenei. Ja cilvēki starp abām Korejām varētu staigāt tā, kā to šodien darīju es, Phanmundžoma kļūtu par miera, nevis sāpīgas atšķirtības simbolu. Mums ir vienas asinis, viena valoda, viena vēsture un kultūra, kam jābūt vienotai ar nebeidzamu labklājību!" teica Kims Čenuns.

"No šī brīža Korejas pussalā vairs nebūs kaitīgas darbības ne uz zemes, ne gaisā, ne jūrā.

Mums būs jauni pasākumi pret dažādiem incidentiem. Ceru, ka demilitarizētā zona kļūs par patiesu miera zonu. Mēs noteiksim Ziemeļu limita līniju, lai izvairītos no militārām sadursmēm un nodrošinātu abu valstu jūrniekus," piebilda Dienvidkorejas vadītājs Muns Džēins. "Kims un es tagad esam labi draugi, kuri iet pa vienu ceļu. Sākot ar Kima Jaunā gada uzrunu līdz šodienai, mēs esam panākuši lielu progresu. Mums to ir izdevies panākt tik ātri, ka pasaule ir pārsteigta. Ja mēs tā turpināsim, strādājot pie miera un labklājības, kādreiz varēsim runāt par Koreju apvienošanos. Ikvienam, kurš dzīvo šajā zemē, vairs nebūs jācieš kara dēļ," piebilda Muns.

Sarunu gaisotne bija izteikti draudzīga un abi politiķi neskopojās ar komplimentiem. Ekspertiem garām nepaslīdēja fakts, ka abu valstu politiķi atsevišķos brīžos bija sadevušies rokās. 

Pasaules līderi atturīgi par Kima Čenuna paziņojumiem

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzskata šo paziņojumu par „iedrošinošu”, vienlaikus brīdinot par smago darbu, kas ir vēl tikai sagaidāms un pēc kura varēs runāt par situācijas uzlabošanos Korejas pussalā.

Arī ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka pēc gada, kurā bija neskaitāmi raķešu un kodolizmēģinājumi, samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderiem „ir laba zīme”.

Taču Tramps bija atturīgs, komentējot, kad varētu redzēt situācijas uzlabošanos Korejas pussalā, uzsverot, ka „to laiks parādīs”.

Tikmēr Japānas premjerministrs Sindzo Abe bija tiešs. Viņš sagaida konkrētu rīcības plānu gan jautājumā par Phenjanas kodolatbruņošanos, gan risinot citus Tokijai nozīmīgus jautājumus.

Savukārt Ķīna, kura ir viena no Ziemeļkorejas sabiedrotajām, abu valstu līderus uzslavēja par drosmi un politisko gribu sarīkot šo vēsturisko tikšanos,

paužot cerību, ka nākotnē tiks turpināts darbs pie ilgtermiņa stabilitātes sekmēšanas reģionā.

Krievija Muna un Kima tikšanos uzskata par „priecīgu ziņu”, norādot, ka samits liecinot par abu pušu vēlmi turpināt uzsākto dialogu.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, lai arī skeptiski un ar aizdomām raugoties, Ziemeļkorejas līdera paziņojumu par gatavību atteikties no kodolieročiem uzskata par pozitīvu notikumu attīstības gaitu.

Būtisks jautājums abu valstu vadītāju sarunās bija pilnvērtīgs miera līgums starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Abas valstis jau šogad centīsies noslēgt miera līgumu, līdz ar to oficiāli izbeidzot Korejas karu, kas faktiski noslēdzās 1953. gadā. Muns un Kims vienojās regulāri tikties un sazvanīties, lai atklāti pārrunātu jautājumus, kas būtiski abām valstīm, un lai stiprinātu abpusējo uzticību.

Eksperts: Ziemeļkorejas politika atgādina 1970. gadu Ķīnas nostādnes

Neilgi pirms samita Ziemeļkorejas līderis paziņoja, ka turpmāk vairāk uzmanības veltīs valsts ekonomikas attīstībai. Šo faktu atgādina arī eksperti, kuri runājot par iespējamajiem nākotnes scenārijiem, velk paralēles ar pagājušā gadsimta 1970. gadu Ķīnu.

"Iepriekšējā Kima stratēģija bija audzēt kodolarsenālu un ekonomiku," uz līdzībām norāda Seulas Universitātes asociētais profesors Džons Delorijs. "Pirmais punkts tika izpildīts.

Jaunā stratēģija ir par 100% veltīta ekonomikai. Tas man atgādina par Ķīnu Dena Sjaopina vadībā. Toreiz Ķīna pilnībā pārorientējās uz ekonomikas attīstību.

Ir signāli, ka tas ir virziens, kurā vēlas virzīties arī Kims. Protams, viņš vēlas arī sankciju atcelšanu, kas ļautu panākt reālu ekonomisko izaugsmi," norāda Delorijs.

Abu valstu vadītāji tikšanās laikā uz demarkācijas līnijas iestādīja 65 gadus vecu priedi. Tā ir vecāka par abu valstu konfliktu. Šī priede būs kā simbols mieram un labklājībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti