“Kijivā iet vairāk vai mazāk labi. Ar piegādēm mums viss ir labi, veikalos ir ēdiens, ir ūdens, ir elektrība,” tā par dzīvi Ukrainas galvaspilsētā pēc vairāk nekā mēneša ilga Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā sacīja žurnālists Jevhens Spirins, izdevuma “Babel.ua” galvenais redaktors.
Jevhens un viņa apmēram 30 cilvēku komanda ik dienu atspoguļo kara aktuālos notikumus. Kijivas birojā redakcijā ir trīs cilvēki, un kara laika redakcijas telpas atrodas bumbu patvertnē.
Sarunā ar LTV Spirins daudz runāja par Krievijas armijas zaudējumiem. Krievijas armija bieži vien nesavācot savu karavīru līķus.
“Ziniet, kad pie jums uz dažām dienām no kara lauka atbrauc pārnakšņot draugs un viņš rāda video no Kijivas apgabala, 25 kilometrus no Kijivas, un tu redzi, ka šajā mežā faktiski katrs kvadrātmetrs ir noklāts ar krievu karavīru līķiem... Un vēl ir problēma. Pie mums kļūst siltāk. Vējš pūš uz šo pusi, un to visu ļoti labi var saost. Tāpēc, kad viņi sauc savus oficiālos zaudējumus, mēs šeit mazliet brīnāmies. Es vienkārši nespēju iedomāties, cik māšu ir palikušas bez saviem bērniem. Un tas ir briesmīgi,” sacīja Spirins.
Jevhens Spirins ir dzimis un audzis Luhanskā, Ukrainas austrumos. No turienes viņš bēga 2014. gadā pēc Krievijas pirmās agresijas.
Viņš zināja stāstīt, ka Krievijas spēki karo gluži kā Otrajā pasaules karā. Ir aizdomas par to, ka Krievija, iespējams, vairākas reizes pielietojusi fosfora lādiņus. Šo informāciju pašlaik nav iespējams pārbaudīt.
“Tas ir baisi arī tāpēc, ka tu atceries, ka ar šiem lādiņiem bombardēja Remarku ierakumos Pirmā pasaules kara laikā. Un te mēs vēlreiz atgriežamies pie tā, ka neviens tā vairs nekaro.
Tas vienkārši ir aizvēsturisks karš no Krievijas puses, un tieši tāpēc viņiem ir tik daudz upuru un zaudējumu,” sacīja Spirins.
Savukārt sabombardētajā Harkivā un Mariupolē paveras patiesi apokaliptiski skati. “Es nezinu, varbūt jūs redzējāt tos šaušalīgos video no Harkivas un Kijivas apgabaliem, kuros suņi vienkārši košļā to, kas palika no šīm kolonnām, apēd to. Un tas, protams, ir murgs, jo tu saproti, ka cilvēki 21. gadsimta domāja, ka paņems Berlīni vai vēl kaut ko. Un dažiem, kad iznīcina tankus, izrādās – pārtikas krājumi bija tikai uz vienu dienu. Vai nu viņi domāja, ka vienas dienas laikā aizies līdz Kijivai un izkārs šeit savus karogus, vai nu es nezinu, ko viņi domāja. Vai varbūt viņiem vienkārši sagāde ir slikta. Tas ir murgs. No humānisma skatupunkta tas ir īsts Krievijas varas īstenots savas tautas genocīds un mūsu genocīda mēģinājums. Mēs jau ar viņiem tiksim galā. Bet, ko darīs Krievijas iedzīvotāji, nav skaidrs,” pauda Jevhens Spirins.
Saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba informāciju Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 600 karavīru. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija pirms apmēram divām nedēļām ziņoja, ka karā zaudējusi 1351 karavīru.
Ukrainas bruņotie spēki informāciju par saviem zaudējumiem nesniedz, jo tas ir valsts noslēpums, intervijā “BBC Ukraina” sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs. Viņš gan piebilda, ka tie “nav mazi”.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, cerot dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas spēki apšaudījuši Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā, Krievijas karaspēkam atkāpjoties no Kijivas apkārtnes, Bučā atklājies pret civiliedzīvotājiem pastrādātā slaktiņa apmērs. Smaga situācija saglabājas Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē.
Slaktiņu Bučā nosodījušas daudzas pasaules valstis un aicināja ieviest vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju.
