Ukrainas specdienesta vadītāja un ģenerālprokurores atlaišana varētu dārgi maksāt
Laikā, kad Ukrainas austrumu daļā turpinās aktīva karadarbība un jauniem Krievijas triecieniem tiek pakļautas aizvien jaunas apdzīvotās vietas, Ukrainas politiskajās aprindās uzmanības centrā tomēr ir politiskās kaislības. Proti, prezidenta Volodimira Zelenska lēmums atbrīvot no amata līdzšinējo ģenerālprokurori Irinu Venediktovu un Ukrainas drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu.
Pēc prezidenta vārdiem, šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā masveidīgos noziegumus pret valsts nacionālās drošības pamatprincipiem, kas konstatēti tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī Ukrainas spēka struktūru darbinieku sakariem ar Krievijas specdienestiem.
Politiskie komentētāji šādu notikumu pavērsienu jeb, pareizāk sakot, prezidenta argumentus, komentējuši ļoti kritiski.
Tā, piemēram, Ukrainas nevalstiskās organizācijas Korupcijas pretošanās centra valdes priekšsēdētājs Vitālijs Šabuņins ir pārliecināts, ka gan ģenerālprokurores, gan Ukrainas Drošības dienesta vadītāja atstādināšanas iemesli ir pavisam citi, un faktiski kontrole pār drošības iestādēm Ukrainā ir nonākusi viena cilvēka – Oļega Tatarova – rokās.
Šabuņins norādīja: “Mums ir izveidojies viena cilvēka varas monopols pār tiesībsargājošo sistēmu. Un šis cilvēks nav Valsts prezidents. Tas ir pilnīgā pretrunā konstitūcijas garam. Es jums teikšu, ka nekā tāda nebija pat Viktora Janukoviča laikā. Toreiz dažādas grupas ietekmēja dažādas varas struktūras. Jā, šīs grupas bija pakļautas Janukovičam, taču tās bija dažādas grupas.
Taču tagad viena grupa kontrolē visu tiesībsargājošo sistēmu un daļu tiesu sistēmas. Un tas jau ir slikts stāsts.”
Tatarovs ir Ukrainas politikā ļoti pretrunīgi vērtēta persona, kas Iekšlietu ministrijā strādāja vēl Maidana protestu laikā. Tiek uzskatīts, ka viņš kā prezidenta biroja vadītājs jau kontrolē gan nacionālo policiju, gan valsts izmeklēšanas biroju. Arī personas, kas ieceltas abu atcelto amatpersonu vietā, esot saistītas ar Tatarovu un savulaik varētu būt palīdzējušas izbeigt pret Tatarovu uzsāktās izmeklēšanas.
Venediktovas un Bakanova nomaiņa gan nav vienīgās pārmaiņas augstākajās aprindās. Ukrainas parlaments pirmdien nobalsojis arī par sociālās politikas lietu ministres Marinas Lozebnas atlaišanu. Viņa savu demisijas rakstu bija iesniegusi pati.
Politisko kaislību ēnā Krievijas spēki turpina virzīties Slovjanskas virzienā
Saistībā ar karadarbību frontē joprojām liela uzmanība tiek pievērsta Krievijas spēku mēģinājumiem pavirzīties uz priekšu Slovjanskas virzienā. Taču vietējās militārās administrācijas vadītājs Vadims Ļahs norādīja, ka visi iebrucēju centieni tiek atvairīti un faktiski var runāt par to, ka frontes līnija paliek nemainīga. Vienlaikus tiek atkārtoti uzsvērts, ka Krievijas spēki pašlaik cenšas atjaunot savus resursus, lai uzsāktu daudz apjomīgāku uzbrukuma nākamo fāzi.
Tāpat šajās dienās Ukrainas bruņotie spēki izplatījuši informāciju, ka Harkivas apgabalā pārtvertos dokumentos redzams, ka Krievijas spēki vadījušies vēl pēc 1969. gadā izdotām topogrāfiskajām kartēm.
Tikmēr Ukrainas karaspēkam izdevies iznīcināt vēl divas Krievijas armijas munīcijas noliktavas pie Hersonas Ukrainas dienvidos. Tas ir stratēģiski svarīgi, tā kā Krievijas karaspēks turpina arvien intensīvākus uzbrukumus valsts dienvidu pilsētām.
Krievijas armija no Melnās jūras atkal ir izšāvusi raķetes Odesas virzienā. Viena no tām notriekta virs jūras, bet trīs trāpījušas dažādos infrastruktūras objektos. Par bojāgājušajiem vai cietušajiem ziņu nav.
Krievija nemitējas apšaudīt arī jau tā nomocītās Doneckas apgabala dzīvojamos rajonus. Cietusi nelielā Pokrovskas pilsētiņa, kas apšaudīta ar "Iskander" raķetēm un kur sagrautas vismaz 27 mājas. Ir bojāgājušie un cietušie. Uzbrukumi bijuši arī Toreckas pilsētai un vēl citiem netālu esošajiem ciematiem. Aizvadītajā naktī triecienus saņēmusi arī ziemeļaustrumu pilsēta Harkiva, kuru Krievija pēc analītiķu domām, ir apņēmusies visiem spēkiem okupēt.
Sarunas tikai pēc Krievijas sakāves
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka miera sarunas ar Krieviju būs iespējams atsākt tikai tad, kad Krievija būs cietusi sakāvi frontē. Pēc Kulebas vārdiem, nekādu sarunu pašlaik nav tieši Krievijas vainas dēļ, jo kopš uzbrukumu sākuma Krievijas attieksme nav mainījusies. Tiek apgalvots, ka izvirzītie mērķi – faktiski iznīcināt Ukrainu, ir palikuši tādi paši kā februārī. Mainījies ir tikai to sasniegšanas veids.
Ja Krievija sēdīsies pie sarunu galda vēl pirms sakāves kaujas laukā, no tās puses atkal izskanēs ultimāti. Tieši tāpēc Kuleba aicinājis Eiropas Savienības ārlietu ministrus nepakļauties vilinājumam mīkstināt sankcijas pret Krieviju vai pakļauties kādām Vladimira Putina prasībām.
No savas puses Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņojis, ka gadījumā, ja karš Ukrainā beigsies uz Krievijas noteikumiem, rietumvalstu ieviestās sankcijas atceltas netiks.
Par to viņš norādījis intervijā izdevumam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”. Viņš atzinis, ka iespēja un nepieciešamība saglabāt sankcijas uz ilgu laiku esot bijusi skaidra jau no paša sākuma.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
