Par rezolūciju, kura aicina uz neatkarīgas valsts izveidošanu, nobalsoja visi 72 deputāti, kas Katalonijas reģionālajā parlamentā pārstāv neatkarību atbalstošās partijas, kurām ir vairākums. Pārējie 63 deputāti no opozīcijas, no kuriem daudzi sēdes zālē bija ieradušies ar Spānijas karogiem, balsoja pret rezolūcijas apstiprināšanu.
Katalāņu separātistu alianse, ko vada reģionālās valdības premjers Artūrs Mass, uzskata, ka pieņemtā deklarācija par atdalīšanos no Spānijas ir pirmais solis uz neatkarību. Tā uzskata, ka mērķis ir sasniedzams 18 mēnešu laikā.
Divu lappušu dokumentā norādīts: tā kā neatkarību atbalstošās partijas uzvarēja nesenajās reģionālajās vēlēšanās un to kampaņa balstījās uz jautājumu par neatkarību, tad tagad ir sācies jaunas katalāņu valsts dibināšanas process.
Deklarācijā apkopotajā ceļa kartē uz pilnīgu autonomiju reģionālā asambleja aicināta 30 dienu laikā sāk darbu pie likumdošanas aktu izstrādāšanas atsevišķas sociālās drošības sistēmas un valsts kases izveidošanai. Dokumentā paredzēts, ka process noslēgsies pēc pusotra gada, tas ir, 2017.gadā, ar neatkarīgas Katalonijas valsts izveidi.
Deklarācijai par neatkarību iebilst tie Katalonijas politiskie spēki, kas iestājas par vienotību ar Spānijas valsti, kā arī pati Spānijas valsts. Spānijas konservatīvais premjerministrs Marjano Rahojs ātri vien paziņoja, ka viņa valdība vērsīsies Konstitucionālajā tiesā un pieprasīs atcelt Katalonijas parlamenta pieņemto rezolūciju. Viņš norādīja, ka prasību iesniegs trešdien, 11.novembrī, pēc Ministru kabineta ārkārtas sanāksmes.
"Katalonija ne no viena neatvienosies, un nekāda dalīšanās nenotiks. Nevienam nebūs jāizvēlas vai jāatsakās no savas spāņu vai eiropeiskas identitātes.
Mēs iedarbināsim visus mehānismus, lai nevienam nebūtu neierobežotu pilnvaru – ārpus demokrātijas un likuma kontroles," teica Rahojs.
Interesanti, ka Katalonijas atdalīšanās rezolūcijas autori, paredzot šādu Spānijas valdības soli, tekstā iekļāvuši klauzulu, kurā teikts, ka atdalīšanās process nebūs pakļauts jebkādiem lēmumiem, ko pieņems Spānijas institūcijas, tostarp tiesa.
Spānijas valdība arī brīdinājusi, ka var izmantot Spānijas konstitūcijas 155.pantā noteiktās tiesības, kas ļauj centrālajai valdībai apturēt reģionālo valdību darbību, ja tās pārkāpj likumu. Madridē arī izteikusies par finansējuma plūsmas patraukšanu.
Katalonija ir spēcīgs Spānijas reģions, kas nodrošina piekto daļu valsts iekšzemes kopprodukta un jau bauda plašu autonomiju izglītības, veselības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomās. Ekonomiskā krīze un uzskats, ka reģions dod valstij vairāk, nekā saņem, uzjundījis separātisma vilni.
Nesenajās reģionālā parlamenta vēlēšanas uzvarēja Katalonijas neatkarību atbalstošie spēki. Tomēr laikraksta „El Pais” nesen publicētas aptaujas rezultāti liecina, ka vairums kataloņu - 51% - iebilst pret separātistu ieceri izmantot parlamentāro vairākumu, lai sāktu neatkarīgas valsts veidošanu. Atbalstu šai iecerei pauda 42% aptaujāto.
Ziņots, ka 27.septembrī Katalonijā notika vietvaras vēlēšanas, kurās vairums nobalsojušo iedzīvotāju atbalstīja partijas, kas iestājas par Katalonijas neatkarību no Spānijas. Jau pirms reģionālajām vēlēšanā daudzi Katalonijas reģiona iedzīvotāji bija norādījuši uz vēlmi iegūt reģionam neatkarību un atdalīties no Spānijas.
Katalonijas neatkarību atbalstošo partiju alianse “Kopā par jā” ("Junts pel si") ieguvusi 62 deputātu mandātus reģiona parlamentā, bet radikāli kreisā Katalonijas neatkarību atbalstošā partija “Tautas vienotības kandidatūra” (CUP) ieguvusi 10 mandātus. Tām kopā ir 72 mandāti, tātad četri mandāti vairāk par absolūto vairākumu nodrošinošiem 68 mandātiem.
