Kataloniešu neatkarības sapnis pagaidām paliks neizsapņots. Reģiona valdības vadītājs Arturs Mass atteicies no pašnoteikšanās referenduma, kas bija ieplānots 9.novembrī, tomēr sarīkos tajā dienā cita veida nobalsošanu. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs to jau nosauca par lieliskām ziņām.
Balsošanas birojos būs izvietotas urnas, un cilvēki varēs piedalīties, taču tam nebūs tālāku seku, otrdienas dienvidū preses konferencē pavēstījis Katalonijas premjerministrs Arturs Mass.
Septembra beigās Spānijas Konstitūcijas tiesa apturēja neatkarības referenduma rīkošanu saistībā ar oficiālās Madrides prasību atzīt to par antikonstitucionālu. Arturs Mass vispirms paziņojis, ka, neraugoties uz to, tautas nobalsošanu tomēr sarīkos, taču pēc sarunām ar politisko partiju pārstāvjiem no šī soļa atteicās.
Tagad plānots, ka īstais referendums būs vēlāk un notiks kopā ar ārkārtas vēlēšanām.
Mass skaidroja, ka vēlēšanas būs kā „normāls balsojums”, kurā būs vēlēšanu iecirkņi Katalonijas pašvaldību ēkās un kuras palīdzēs rīkot 20 000 brīvprātīgo. Tādējādi Spānijas valdības atbalsts un iesaistīšanas nebūs nepieciešams.
Mass norādīja, ka Katalonijas valdībai ir tiesības izzināt sabiedrības viedokli par referendumu. Vēlēšanās varēs piedalīties ikviens 16 gadu vecumu sasniedzis Katalonijas iedzīvotājs. Šī neoficiālā balsojuma rezultātus Katalonijas varas iestādes sola pasludināt jau nākamajā dienā, taču tie nebūs juridiski saistoši.
Mass arī veltījis kritiku Spānijas oficiālajai valdībai un Spānijas premjeram Mariano Rahojam, kurš iepriekš bija noraidījis Katalonijas gadījuma līdzību Skotijai Lielbritānijā. „Īstais pretinieks ir Spānijas valsts, kas ir darījusi visu, lai mūs apturētu,” teica Mass.
Viņš arī atbildēja Rahoja izteikumiem otrdienas rītā, ka referenduma atcelšana ir „lieliskas ziņas”. Mass jau otrdienas dienvidū uz to teica: „Dažreiz šādas ziņas ir aktuālas tikai dažas stundas”.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs paziņojumu, ka īstais referendums nenotiks, nodēvējis par lieliskām ziņām un pavēstījis, ka ir gatavs sarunām ar Kataloniju. Dažādu aptauju rezultāti rāda visai pretrunīgu ainu par to, cik jau tagad ir Katalonijas neatkarības atbalstītāju. Dažas no tām pauž, ka puse vēlētāju atbalstītu Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā, ja tai piešķirtu īpašu statusu, kamēr par pilnīgu neatkarību un ļoti nelokāmi iestājas mazāk - 30 procenti katalāņu.
Neatkarības atbalstītāji aizvien norāda, ka katalāņus no spāņiem šķir citādā valoda un kultūra, un, ka bagātākais Katalonijas reģions ir tas, kurš uztur nabadzīgāko Spāniju, kas negodīgi izmanto viņu maksātos, bargos nodokļos. Katalonijas ekonomika patlaban sastāda aptuveni piekto daļu no Spānijas kopējā iekšzemes kopprodukta.
Sociālajos medijos, Katalonijas valdības paziņojums par gaidāmo 9. novembrī uztverts dažādi. Vieni izceļ to, ka Arturs Mass atkāpies no referenduma rīkošanas idejas, otri - ka gluži pretēji, viss notiks, kaut arī konsultatīvā formā. Spāņu un katalāņu blogeri arī apmainījušies savstarpējām laipnībām, katalāņu neatkarības atbalstītājiem Spāniju nodēvējot par īstenu pretinieku.
Jau vēstīts, ka starp Madridi un Barselonu ilgstoši pastāv domstarpības par atrašanos vienā valstī. Katalonijas tautsaimniecības rādītāji ievērojami pārsniedz Spānijas vidējo līmeni. Līdz 18.gadsimtam Katalonija bija patstāvīga karaļvalsts. Tās iedzīvotāju vairākums šobrīd uzskata, ka viņiem netaisnīgi jāatbalsta citi Spānijas reģioni.
