Karš Ukrainā radījis spriedzi attālā Arktikas pilsētā

Lai gan Arktika no Ukrainā notiekošā kara ir salīdzinoši tālu, tomēr spriedze izveidojusies arī šajā reģionā, attālā Arktikas pilsētā, kur gadu desmitiem plecu pie pleca ir strādājuši Krievijas un Ukrainas ogļrači.

Karš Ukrainā radījis spriedzi attālā Arktikas pilsētā
00:00 / 00:34
Lejuplādēt

Padomju laikos būvētajā Barencburgā, Norvēģijas Svalbāras arhipelāgā, dzīvo aptuveni 370 cilvēku, no kuriem divas trešdaļas ir ukraiņi – lielākā daļa no krievvalodīgo austrumu Donbasa reģiona, bet pārējie – krievi.

Atmosfēra pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā mainījusies, un viedokļi iedzīvotāju vidū ir polarizēti. Vairāk nekā 40 cilvēki kopš 24. februāra ir pametuši pilsētu.

Daži ukraiņi apsūdz Barencburgas ogļraktuves pārvaldošo Krievijas valstij piederošo uzņēmumu "Arktikugol Trust" domstarpību sēšanā starp iedzīvotājiem.

Tikmēr Krievijas konsuls Sergejs Guščins saka, ka redzamu konflikta pazīmju neesot, lai gan viņš atzina, ka sociālajos tīklos, piemēram, "Facebook" un "Telegram", zināma spriedze un diskusijas pastāvot.

Kā norādījusi ekskursiju vadītāja un vēsturniece Natālija Maksimišina – garā un grūtā Padomju Savienības vēsture esot iemācījusi cilvēkiem to, ka tie zina, kurā brīdī beigt runāt par politiku.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt