Taču līdz ar kara sākšanos Eiropas Savienības (ES) fokuss saprotamu iemeslu dēļ ir mainījies. Radušās bažas, ka kara migla var uz ievērojamu laiku aizmālēt Eiropas Savienības acis tās sardzē pār demokrātisko standartu un likuma varas ievērošanu pašmājās.
Kavēšanās radījusi iemeslu bažām Eiropas parlamentāriešu, tiesnešu un akadēmisko aprindu vidū. Tie baidās, ka Budapešta un Varšava varētu izmantot Kremļa agresiju un Eiropas Savienības vēlmi pēc kara laika vienotības kā aizsegu, lai turpinātu graut viņu pašu demokrātijas līdzsvaru.
Kā izdevumam “Politico” norādījusi kāda bloka amatpersona, visi ir tik ļoti aizņemti ar karu Ukrainā, ka nav paredzams, kad Brisele rīkosies. Bet nodoms ir to darīt, tiklīdz apstākļi to ļaus. Darbs turpinoties, un augsta ranga Eiropas Komisijas amatpersona norādīja, ka joprojām tiek strādāts pie paziņojuma Ungārijai, kas ļautu blokam samazināt ilgtermiņa budžeta izmaksas.
