Panorāma

ES samitā spriež par «Brexit» un Covid-19 krīzi

Panorāma

Diametrāli pretējas covid-19 analīzes

Kalnu Karabahā tiek pārkāpts pamiers

Kalnu Karabahā turpina pārkāpt pamieru

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans atzinis, ka armēņu spēki cieš smagus zaudējumus Kalnu Karabahas konfliktā. Vienlaikus viņš arī uzsvēris, ka situācija joprojām tiek kontrolēta, bet Azerbaidžāna slēpjot datus par saviem zaudējumiem. Abas karojošās puses vaino viena otru pamiera pārkāpšanā.  

Sagrauta koncertzāle Kalnu Karabahas pilsētā Šušā un lūgšanas no artilērijas lādiņiem cietušajā katedrālē – no vienas puses. Un līdzīgi gruveši Azerbaidžānas otrā lielākajā pilsētā Gendžē, kā arī vairākās citās apdzīvotās vietās – no otras.

Gan Armēnija, gan Azerbaidžāna vaino viena otru pamiera neievērošanā. Par pamieru pagājušajās nedēļas nogalē izdevās vienoties ar Krievijas līdzdalību.

Armēnijas premjers Pašinjans atzinis, ka karadarbības laikā Kalnu Karabahas armēņu spēki kaujās zaudējuši vairāk nekā piecsimt karavīrus, vienlaikus uzsverot, ka arī Azerbaidžānas armijai nodarīti lieli zaudējumi, kurus tā slēpj.

“Smagu cīņu rezultātā, zaudējot cilvēkus un tehniku, Astrahas aizsardzības armija turpina kontrolēt situāciju, taču mums visiem jāzina, ka stāvoklis ir sarežģīts. Šis nav izmisuma pilns paziņojums. Sniedzu šo informāciju, jo esmu apņēmies teikt savai tautai taisnību atšķirībā no Azerbaidžānas, kas slēpj faktus par tūkstošiem dzīvību zaudējušajiem viņu pusē un, pēc mūsu aprēķiniem, militārās tehnikas zaudējumiem viena miljarda dolāru vērtībā,” apgalvoja Pašinjans.

Tikmēr Azerbaidžāna vaino Armēniju uzbrukumos Azerbaidžānas teritorijā esošajiem gāzes cauruļvadiem, ko Erevāna kategoriski noliedz. 

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka “Armēnijas valdība rīkojas ļoti pārgalvīgi, jo viņus ir izlutinājis starptautiskais atbalsts. Viņi neciena starptautiskos likumus un humānās vērtības un nespēj paskatīties uz situāciju no morālā skatupunkta”.

Tikmēr pirmo reizi kopš karadarbības atsākšanās Karabahā septembra beigās saistībā ar šo krīzi sazinājušies Krievijas un Turcijas prezidenti. Kā norāda Kremlis – Vladimirs Putins un Redžeps Tajips Erdogans telefoniski pārrunājuši iespējas steidzami atjaunot pamieru un atsākt sarunas, lai konflikts starp abām pusēm tiktu atrisināts miermīlīgā ceļā.

Vienlaikus pieaug bažas, ka konfliktā varētu iesaistīties arvien plašāki ārvalstu spēlētāji.

Laikraksts “The Washington Post” dokumentējis kā no Kalnu Karabahas Turcijā nogādātas 52 sīriešu algotņu mirstīgās atliekas. Prezidents Erdogans šo informāciju nosaucis par apmelojumiem

 KONTEKSTS:

27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

2. oktobrī Armēnija izteica gatavību sadarboties ar starptautiskajiem starpniekiem, lai strīdīgajā Kalnu Karabahas reģionā panāktu pamieru ar Azerbaidžānu. 3. oktobrī Azerbaidžānas spēki uzsāka jaunu plaša mēroga uzbrukumu Kalnu Karabahai. 10. oktobrī stājās spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt