ĪSUMĀ:
- Svētdienas rītā pie Kalnu Karabahas robežas sākās kaujas.
- Armēnija un Azerbaidžāna konflikta sākšanā vaino viena otru.
- Abas puses arī ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem.
- Saskaņā ar sākotnējām ziņām abās pusēs ir cietušie civiliedzīvotāju vidū.
- Armēnija izsludinājusi karastāvokli un vispārējo mobilizāciju.
- Arī Karabahas līderis izsludinājis karastāvokli un vispārējo mobilizāciju.
- Kalnu Karabaha: civiliedzīvotāju vidū esot nogalinātie un ievainotie.
- Turcija sola Azerbaidžānai pilnīgu atbalstu.
- Baku paziņo par sešu ciematu "atbrīvošanu".
-
Krievijas ĀM aicina nekavējoties panākt pamieru un sarunas situācijas stabilizēšanai.
Iepriekš karastāvokli un vispārējo mobilizāciju izsludinājis starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas prezidents Araiks Arutjunjans.
Saskaņā ar viņa paziņojumu iesaukti tiks visi karaklausībai pakļautie vīrieši, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.
Svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Abas puses arī ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
Armēnijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Azerbaidžānas armija svētdienas rītā visas saskares līnijas garumā sākusi uzbrukumu Kalnu Karabahai.
Savukārt Azerbaidžāna apsūdzējusi uzbrukumā Armēniju.
Saskaņā ar sākotnējām ziņām abās pusēs ir cietušie civiliedzīvotāju vidū.
Azerbaidžāņu spēki vairākos virzienos ir atsisti, nodarot tiem smagus zaudējumus, feisbukā apgalvo Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Šušans Stepanjans, norādot, ka kaujas turpinās.
Kalnu Karabaha
Kalnu Karabaha padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma tā ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, taču tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Armēnija ziņo arī par trīs sašautiem azerbaidžāņu tankiem.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi viena helikoptera notriekšanu, apgalvojot, ka tā apkalpe esot dzīva.
Tajā pašā laikā Baku apgalvo, ka uzbrukumu pirmie sākuši armēņi un ka kauju rezultātā esot nogalināti vismaz seši civiliedzīvotāji. Apšaudītas vairākas apdzīvotās vietas, izmantojot lielkalibra ieročus - mīnmetējus un artilēriju.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka azerbaidžāņu armija devusi prettriecienu un situāciju kontrolē.
Armijas vadība esot pieņēmusi lēmumu sākt "pretuzbrukumu" visas frontes garumā.
Azerbaidžānas puse vēsta, ka iznīcinājusi 12 armēņu zenītraķešu kompleksus "OSA".
Tikmēr Kalnu Karabahas varasiestādes vēsta, ka Azerbaidžānas armija apšaudot dziļi aizmugurē esošās apdzīvotās vietas, tostarp starptautiski neatzītās republikas galvaspilsētu Stepanakertu, kas pakļauta reaktīvo mīnmetēju "Grad" ugunij.
Kalnu Karabahas tiesībsargs ziņo, ka civiliedzīvotāju vidū esot nogalinātie un ievainotie.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Turcija sola Azerbaidžānai pilnīgu atbalstu; Baku paziņo par sešu ciematu "atbrīvošanu"
Reaģējot uz karadarbības sākumu pie Kalnu Karabahas faktiskās robežas, Turcija svētdien paziņojusi, ka sniegs pilnīgu atbalstu Azerbaidžānai, un aicinājusi Armēniju pārtraukt savu "agresiju".
"Mēs atbalstīsim mūsu azerbaidžāņu brāļus cīņā par viņu teritoriālo nedalāmību ar visiem mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem," teikts Turcijas aizsardzības ministra Hulusi Akara paziņojumā.
"Lielākais šķērslis mieram un stabilitātei Kaukāzā ir Armēnijas agresija, un tai jāatsakās no šīs agresijas, kas izsauks reģionā ugunsgrēku," uzsvēris Akars.
Savukārt Turcijas prezidenta pārstāvis Ibrahims Kalins, "stingri" nosodot uzliesmojušo karadarbību, paziņojis, ka Armēnija "kārtējo reizi pārkāpusi starptautiskās tiesības un demonstrējusi, ka tā nav ieinteresēta mierā un stabilitātē".
Viņš aicinājis starptautisko sabiedrību pieprasīt Erevānai "apturēt šo bīstamo provokāciju".
"Azerbaidžāna nav viena. Tai ir pilnīgs Turcijas atbalsts," uzsvēris Kalins.
Tikmēr Turcijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā sola sniegt Baku tādu atbalstu, "kādu Azerbaidžāna vien vēlēsies".
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu svētdien telefoniski pārrunājis situāciju ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, pavēstījis kāds avots turku diplomātu aprindās.
Tikmēr Azerbaidžāna paziņojusi, ka smagās kaujās ir ieņēmusi sešus armēņu kontrolētos ciematus pie saskares līnijas.
"Mēs esam atbrīvojuši sešus ciematus," aģentūrai AFP pavēstījis Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija aicinājusi nekavējoties panākt pamieru un sarunas, lai situāciju stabilizētu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu savstarpējo konfliktu risināt politiskā dialogā.
