Kalnu Karabahā stājas spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanu

Armēnija un Kalnu Karabaha ir vienojušās par uguns pārtraukšanu, kam ir jāstājas spēkā no šodienas. Vienošanās par uguns pārtraukšanu tika panākta pēc garām sarunām Maskavā, ko vadīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Starptautiskā Sarkanā krusta komiteja būs vidutāja starp abām karojošām pusēm.

Kalnu Karabahā stājas spēkā vienošanās par uguns pārtraukšanuArtjoms Konohovs

Pēc garām sarunām Maskavā Armēnijas un Azerbaidžānas pārstāvji spēja panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu. Krievija ir viena no tā dēvētās Minskas grupas locekļiem, kas tika izveidota Kalnu Karabahas konflikta risināšanai.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņojumā norāda, ka abas puses ir piekritušas ar sarunām pēc būtības par ieilgušā konflikta atrisināšanu. Uguns pārtraukšana ļaušot apmainīties ar ieslodzītajiem un ar kaujās kritušajiem. Ir zināms, ka konfliktā ir nogalināti simtiem armēņu un azerbaidžāņu civiliedzīvotāju un karavīru.

Radio Brīvā Eiropa norāda, ka nedz Erevānas, nedz Baku amatpersonas līdz šim nav sniegušas plašākus komentārus par panākto vienošanos. Tomēr Azerbaidžānas Ārlietu ministrija ir izplatījusi paziņojumu, kurā tiek izklāstīti detalizēti uguns pārtraukšanas nosacījumi.

Tomēr tikai dažas stundas pirms paredzētā uguns pārtraukšanas brīža abas puses jau atkal apmainījās ar apvainojumiem par savstarpējiem uzbrukumiem. Azerbaidžānas militārpersonas ir paziņojušas, ka etnisko armēņu spēki ir apšaudījuši civiliedzīvotāju apdzīvotās teritorijas. Turpretī Armēnijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka azerbaidžāņi turpina izmantot dronus, lai uzbruktu armēņu pozīcijām.

Pirms sarunu sākuma Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ir paziņojis, ka viņš dod Armēnijai pēdējo iespēju atrisināt šo konfliktu. Viņš arī piebilda, ka gandrīz trīsdesmit diplomātisko sarunu gadi nav spējuši sniegt nekādu rezultātu.

Kā zināms, konflikts ap pārsvarā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas reģionu Azerbaidžānā noslēdzās ar uguns pārtraukšanu 1994. gadā. Kopš tā brīža abas puses nav spējušas vienoties par ilgtermiņa situācijas risinājumu.

Jāpiebilst, ka notiekošais Kalnu Karabahā atstāj ietekmi ne tikai uz tuvumā esošajām valstīm. Arī Latvijā Valsts drošības dienests seko līdzi informācijai par notikumu attīstību šajā reģionā. Dienests atbilstoši savai kompetencei iegūst informāciju par Latvijas sabiedrībā notiekošajiem procesiem kontekstā ar šo konfliktu.

Dienests nesniedza plašāku informāciju par to, vai runa ir par cilvēkiem, kuri varētu mēģināt doties uz Kalnu Karabahu, lai iesaistītos šajā konfliktā vai arī drīzāk par attiecībām starp Latvijā dzīvojošo armēņu un azerbaidžāņu kopienu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt