Lēmumu Rivlins pieņēma pēc sarunām ar Netanjahu un viņa galveno konkurentu uz valdības vadītāja amatu - centriskās partijas “Zilais un baltais” līderi Beniju Gancu.
Gatavību strādāt līdzšinējā valdības vadītāja vadībā līdz šim apliecinājuši 55 parlamenta deputāti, savukārt Gancu atbalsta 54 deputāti.
Politiskie eksperti šo situāciju dēvē par politiskos strupceļu, jo vairākumu nodrošina 61 balss, bet Gancs un viņa sabiedrotie atsakās sadarboties ar pašreizējo premjeru. Opozīcija nestrādāšot tāda valdības vadītāja amatā, kuram draud nopietnas apsūdzības par korupciju.
Viņus nav ietekmējis Rivlina aicinājums politiskajiem oponentiem vienoties par “lielo koalīciju” vai īstenot premjera amata rotāciju.
KONTEKSTS:
Benjamina Netanjahu vadītajai partijai "Likud" nav izdevies iegūt vairākumu Izraēlas parlamentā, tā ir otrajā vietā aiz opozīcijas "Zilā un baltā" alianses, ko vada Benijs Gancs, liecina sākotnējie vēlēšanu rezultāti.
Vēlēšanas Izraēlā notika, jo Izraēlas parlaments maijā nobalsojis par savu atlaišanu, pieņemot lēmumu par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 17. septembrī. Tā iemesls ir vadošo politiķu nespēja izveidot rīcībspējīgu valdību. Izraēlā šī ir pirmā reize, kad pēc vēlēšanām nav izdevies sastādīt valdību.
Netanjahu vēlētāju uzmanību centās piesaistīt ar skaļiem paziņojumiem par ebreju apmetņu aneksiju Rietumkrastā - palestīniešu teritorijā.
