Iepriekšējās Izraēlas parlamenta jeb Kneseta vēlēšanas notika pirms nepilniem diviem mēnešiem. Tajās premjerministra Benjamina Netanjahu partija „Likud” ieguva 35 no 120 vietām parlamentā, bet pēc tam Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins uzticēja Netanjahu izveidot valdību. Valdības koalīcijas izveidei bija nepieciešamas trīs partijas, tomēr sarunās neizdevās panākt vienošanos starp labējām un reliģiskajām partijām, un maija vidū laiks jaunas valdības veidošanai tika pagarināts vēl par divām nedēļām.
Galvenās problēmas koalīcijas sarunās rada strīds starp bijušā aizsardzības ministra Avigdora Lībermana labējo, sekulāro partiju „Yisrael Beiteinu” un reliģiskajām partijām par obligātās karaklausības pilnīgu attiecināšanu arī uz ultraortodoksālajiem ebrejiem. Lībermans paziņoja, ka viņa partija pievienosies koalīcijai, kurā ietilptu „Likud” un Netanjahu galvenā pretinieka Benija Ganca partija „Zilais un baltais”, ja tiks pieņemts likums, kas armijā liktu dienēt arī ultraortodoksālajiem jūdaistiem.
Tomēr vienošanās šajā jautājumā netika panākta, un sarunas iestrēga strupceļā. Ja Netanjahu neizdotos izveidot valdību noteiktajā termiņā, proti, līdz vakardienas deviņiem vakarā, tad prezidents Reuvens Rivlins valdības veidošanu uzticētu citam Kneseta loceklim, kas, visticamāk, būtu opozīcijas līderis Gancs.
Taču Netanjahu nevēlējās to pieļaut un panāca, ka Knesets trešdien nobalso par parlamenta atlaišanu.
Bijušais aizsardzības ministrs Lībermans neveiksmē vainoja Netanjahu: „„Likud” nav izdevies izveidot koalīciju, lai valdība varētu strādāt. Saistībā ar nevēlēšanos pieņemt ultraortodoksālo likumu, šī partija ir pilnībā atbildīga par to, ka Izraēlā atkal būs jārīko vēlēšanas.”
Tagad sāksies jauna priekšvēlēšanu kampaņa, kas Izraēlas likumos noteikta trīs mēnešu garumā. Netanjahu, kurš ir premjers jau kopš 2009.gada, cer ieņemt šo amatu jau ceturto termiņu pēc kārtas. Viņš apliecināja, ka ir gatavs cīņai. Tomēr premjeram vēlēšanās var neklāties viegli, jo Izraēlas ģenerālprokurors ieteicis izvirzīt apsūdzības Netanjahu trīs atsevišķās korupcijas lietās. Pirmā sēde šajā jautājumā paredzēta vien oktobrī.
Pat, ja Netanjahu uzvarēs ārkārtas vēlēšanās, visticamāk, viņš nespēs izveidot valdību un saņemt politisko atbalstu savai imunitātei pirms gaidāmajām apsūdzībām. Tas nozīmētu, ka viņam jāstājas tiesas priekšā un pieaugtu spiediens, lai viņš atkāptos.
Neviena partija parlamenta vēlēšanās Izraēlā nekad nav izcīnījusi lielu vairākumu, tādēļ valstī vienmēr bijušas koalīciju valdības. Tas nozīmē, ka par premjerministru ne vienmēr kļūst tā persona, kuras partija vēlēšanās gūst uzvaru, bet persona, kas spēj apvienot pietiekami daudz partiju, lai kontrolētu vismaz 61 no 120 vietām Knesetā.
