Vairāk nekā puse deputātu, kas pēc svētdien, 4.martā, notikušajām vēlēšanām iekļuvuši Itālijas parlamentā, nāk no eiroskeptiskām partijām, kas nostājas pret esošo politisko eliti. Tradicionālās Itālijas partijas vēlētāju uzticību nav ieguvušas. Citviet Eiropā tas radīja satraukumu.
Jau pērn Eiropa ar aizturētu elpu gaidīja vēlēšanu rezultātus Francijā, Nīderlandē, Vācijā un Austrijā un tad atviegloti uzelpoja, ka tajās neuzvarēja ne populisti, ne galēji labējie. Likās, ka populisms no Eiropas politiskās modes pamazām sāk iziet.
Tieši tāpēc Itālijas vēlēšanu rezultāti daudzus ir satraukuši, jo tajās uzvarēja populisti un galēji labējie. Turklāt labējiem Itālijā ir senas saknes – tieši laukumā Romā runas savulaik mīlēja teikt Musolīni.
Vairāki Eiropas laikraksti Itālijas vēlēšanu rezultātus nosaukuši pat Eiropas politisko krīzi. Citi valstu vadītāji ir mazliet diplomātiskāki savos izteikumos, taču arī viņos jūtamas bažas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka turpina būt piesardzīgs attiecībā uz Itālijas vēlēšanām, “līdz redzēsim, kam Itālijas prezidents saskaņā ar konstitūciju uzticēs veidot valdību”.
“Es redzu, ka mūsdienu pasaulē mēs varam aizstāvēt skaistas idejas, bet mēs to nevaram izdarīt, ignorējot konteksta nežēlību. Un Itālija šobrīd cieš no migrācijas radītā spiediena, kas ildzis mēnešiem – tas mums ir jāatceras. Tikmēr Francija turpinās iestāties par ambiciozu Eiropas projektu, kas aizsargā un par ko es esmu iestājies, kopš esmu ievēlēts,” sacīja Makrons.
Vācijas valdības runasvīrs Stefans Zeiberts vien sacīja, ka “visiem novēl, lai izdodas [izveidot valdību] ātrāk nekā sešos mēnešos, bet es neko vairāk negribu teikt”.
Ja Itālijai izdodas izveidot valdību pēc šīm vēlēšanām – un tas var prasīt nedēļas un mēnešus –, tad eksperti prognozē, ka tā, visticamāk, būs eiroskeptiska. Bet eiroskeptiska ungāru gaumē, nevis britu gaumē. Itālijas izstāšanos no eirozonas vai no Eiropas Savienības neviens neprognozē.
KONTEKSTS:
Svētdien, 4. martā, notikušajās Itālijas parlamenta vēlēšanās neviena no partijām neguva absolūtu vairākumu. Tomēr jau iepriekš bija prognozēts, ka politikā vīlušies Itālijas pilsoņi plašāk, nekā ierasts, atbalstīs labējās partijas un radikāļus.
Visvairāk balsu guva Ziemeļu līga un Pieczvaigžņu kustība. Abu minēto radikālo partiju pārstāvji jau paziņojuši par gatavību veidot valdošo koalīciju. Tomēr pagaidām ir grūti prognozēt sarunu gaitu, jo Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni noraidījis iespēju sadarboties ar Pieczvaigžņu kustību.
