Imigrācija, neapmierinātība ar ekonomisko situāciju un bezdarbu. Uz šo jautājumu fona vēlētāji sodījuši kreisi centrisko koalīciju un līdz šim valdošo Demokrātisko partiju - tā cietusi sakāvi, saņemot aptuveni 23% atbalsta.
Itālijas parlamenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti pēc vairāk nekā puses balsu saskaitīšanas liecina, ka
nākamajā parlamenta sasaukumā partija ar lielāko pārstāvniecību būs eiroskeptiskā, par populistisko dēvētā „Pieczvaigžņu kustība” – tā saņēmusi ap 30% balsu.
Vairākumam gan nepietiek, un politiskā kustība, kas postulējusi politiskās sistēmas attīrīšanu, noraida sadarbību ar tradicionālajām partijām. Tomēr ir skaidrs - Itālijā iestājusies jauna politiskā ēra.
„Šis ir vēsturisks brīdis. „Pieczvaigžņu kustība” būs nākamā parlamenta pīlārs,” stāsta “Pieczvaigžņu kustības” līdera Luidži Di Maio tuvs sabiedrotais Alfonso Bonafede.
Vienlaikus vislielāko balsu skatu saņēmusi bijušā premjera Silvio Berluskoni pārstāvētā konservatīvo un nacionālistiski noskaņoto partiju koalīcija – aptuveni 37%. Tomēr šoreiz centriski labējo nometnē lielāku atbalstu guvusi nevis Berluskoni vadītā centriski labējā partija „Forza Italia” („Uz priekšu, Itālija!”), bet gan pret imigrāciju stingri noskaņotā un eiroskeptiskā partija „Līga” (iepriekš „Ziemeļu līga”). Tādēļ pretenzijas uz premjera amatu noteikti būs šīs partijas līderi Mateo Salvīni. „Runāsim ar mūsu sabiedrotajiem, mums ir idejas, ko vajadzētu darīt. Nākotnē skatāmies mierīgi un apzinīgi, zinām, kas mums jādara. Partijai „Līga” tik labs rezultāts nekad iepriekš nav bijis,” saka viņa sabiedrotais Džankarlo Džorgeti.
Taču nevienam no politiskajiem blokiem kā izskatās nav izdevies izcīnīt vairākumu, un tie iepriekš noraidījuši koalīciju veidošanu, drīzāk priekšroku dodot atkārtotām vēlēšanām.
Tādēļ līdz parlamenta jaunievēlētā sasaukuma sanākšanai marta nogalē gaidāmas intensīvas politiskās sarunas un manevri.
Šī bija svarīga nedēļas nogale ES. Svētdien Vācijā sociāldemokrātu partijas biedri iekšējā referendumā atbalstīja „lielās koalīcijas” atjaunošanu ar kancleres Angelas Merkeles konservatīvajiem, viņai nodrošinot ceturto termiņu amatā. Berlīne un Parīze tagad varēs sākt virzīt eirozonas reformas, par kurām daudz runājis Francijas prezidents Emanuēls Makrons, norāda Austers. Viņš uzskata, ka Itālija reformu procesu diez vai būtiski kavēs:
„Tas, ka Itālijā būs diezgan raibs un populistisks parlaments protams būs apgrūtinājums šajā procesā,” norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers. “Taču Itālijas ietekme nekad nav bijusi tik liela uz ES procesiem, lai Itālija šajā ziņā varētu kaut ko nobremzēt. Līdz ar to mēs varam sagaidīt daudz un dažādus protestus no Itālijas puses attiecībā uz reformu ceļu kādā virzīsies Francija sadarbībā ar Vāciju, taču nav gaidāms, ka Itālija spētu nobremzēt šīs reformas,” klāsta Austers.
Itālijas vēlēšanu rezultātus vienlaikus apsveikuši citu Eiropas valstu eiroskeptiķi kā Francijas Marina Lepēna un britu Naidžels Farāžs.
Jau ziņots, ka Itālijas parlamenta vēlēšanās 2/3 deputātu tiek ievēlēti pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas, līdzīgi kā Latvijā, bet viena trešdaļa – pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas, līdzīgi kā Lielbritānijā. Jāievēl 630 apakšpalātas deputātu un 315 senatori.
Iepriekš prognozes lika domāt, ka uzvarēs populisti un labējās partijas.
