Itālijas parlamenta vēlēšanas nav atnesušas atvieglojumu ne pašā Itālijā, ne arī citviet Eiropā, jo nav skaidrs, kas veidos valdību un vai to vispār izdosies izdarīt. Un, ja tas neizdodas, tad varbūt itāļiem vēlreiz būs jāpošas uz vēlēšanām.
“Itālija nav pārvaldāma” - ar tādu virsrakstu viens no lielākajiem Itālijas laikrakstiem “La Stampa” raksturoja svētdienas vēlēšanu rezultātus. Savukārt avīze “Il Tempo” ir gājusi vēl tālāk. Tās virsraksts pirmajā lapā ir “Kas par bordeli!”.
Šādas reakcijas izsauca divu radikālo partiju lielā popularitāte.
“Piecu zvaigžņu kustība” un partija ar nosaukumu “Līga” saņēma gandrīz 50% no visām deputātu vietām.
Tādēļ abu politisko spēku vadošie kandidāti – Mateo Salvini un Luidži di Maijo jau ir paziņojuši, ka katram no viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums vadīt Itāliju.
Di Madžio akcentēja, ka viņi ir atvērti sarunām ar visām parlamentā ievēlētajām partijām. Tomēr koalīcijas veidošana notiks pēc viņu principiem – atklāti un caurskatāmi. “Piecu zvaigžņu kustība” savulaik tika izveidota kā atbilde uz Itālijā valdošo korupciju.
Tomēr, tā kā abas partijas ir pazīstamas ar visai eiroskeptisku nostāju, daudzās Eiropas malās jau izskan satraukums. Negatīvi uz šo vēlēšanu iznākumu Eiropas ceturtajā lielākajā ekonomikā ir reaģējuši arī finanšu tirgi.
“Līgas” vadošie politiķi iepriekš ir solījuši panākt Itālijas izstāšanos no eirozonas. Tagad Salvini saka, ka šāds referendums tomēr vairs nebūtu iedomājams. Bet tas nemainot faktu, ka eiro ir un paliek kļūda, sacīja Salvini.
Viņš gan savā uzrunā piesauca arī Eiropas Savienības iespējamo reakciju uz vēlēšanu rezultātiem. "Es lasīju, ka Briselē ir cilvēki, kas ir satraukti. Viņi kļūdās. Eiropieši ar itāļu balsīm ir nobalsojuši par tuvošanos brīvībai no apspiestības un būriem, kas Eiropā ienes nedrošību un nestabilitāti. Itāļi ir izvēlējušies – pārbūvēt Eiropu, kurā galvenie ir vīrieši un sievietes, nevis spaidi un birokrātija!" gavilēja Salvini.
Eksperti šaubās, vai šīs abas partijas spēs izveidot koalīciju kopā, lai gan tīri matemātiski – tas būtu visizdevīgāk.
“Tās ir ļoti atšķirīgas viena no otras. Es šaubos, vai tās var izveidot kopīgu valdību. Bet, ja tām izdotos, tas būtu ļoti slikti valstij, jo tā būtu preteiropeiska, tā būtu pret Izraēlu un tā būtu spēcīgi prokrieviska. Partija “Līga” atbalsta Marinu Lepēnu, Naidželu Farāžu, “Alternatīvu Vācijai”... Šāda kombinācija būtu katastrofiska. Tā ir eksplozīva,” teica politologs, asociētais profesors Džona Kabota universitātē Romā Federigo Argentieri.
Tikmēr pie varas esošā Demokrātiskā partija saņēmusi triecienu no vēlētājiem – tā saņēmusi aptuveni 23% balsu. Arī partijas pārstāvji atzinuši sakāvi vēlēšanās. "Tāpat kā visi citi, mēs arī sekojām līdzi vēlēšanu iznākumam. Diemžēl – esam cietuši sakāvi, to nenoliedzam. Skaidrs, ka situācija parlamentā būtiski mainīsies. Šo vēlēšanu iznākums ir sliktāks, nekā sākotnēji domājām," norādīja Demokrātiskās partijas priekšsēdētājs Mauricio Martina.
Oficiālā Briseles reakcija līdz šim ir bijusi visai atturīga.
Eiropas Komisijas preses sekretārs Margaritis Shinass ir sacījis, ka viņi uzticas Itālijas prezidenta Serdžio Matarellas spējai atrast nākamo premjera kandidātu un novadīt sarunas. Kamēr nav izveidota jauna valdība, Brisele turpinās strādāt ar pašreizējo kabinetu, ko vada Paolo Džentiloni.
Te gan jāsaka, ka formālās koalīcijas veidošanas sarunas netiek plānots atklāt līdz pat aprīļa sākumam. Pirms tam partijas varēs konsultēties neoficiāli, mēģinot atrast partnerus. Tomēr tas būs visai sarežģīti, jo jebkurai stabilai valdībai būs nepieciešamas vairākas partijas ar ne visai līdzīgiem uzskatiem.
Daudzi analītiķi skaidro abu radikālo partiju popularitāti ar neapmierinātiem jauniešiem, kuri vēlas pārmaiņas valstī. Lai gan līdz šim pie varas esošā Demokrātu partija ir spējusi uzlabot ekonomiskos rādītājus, jauniešu bezdarbs joprojām paliek liels.
“Itālijā parasti ir ārkārtīgi augsta vēlētāju dalība vēlēšanās, bet šoreiz tā bija diezgan zema un kombinācijā ar uzrāvienu partijām, kas ir pret valdošo sistēmu,” norādīja domnīcas “Policy Sonar” vadītājs Frančesko Galietti.
Pie varas esošā kreisi centriskā partija, ko vada bijušais premjers Mateo Renci, ieguva ap 18%. Analītiķi norāda, ka Renci zaudējums ir saistīts gan ar Itālijas vājo ekonomiku, gan ar nespēju mazināt migrantu skaitu.
“Iepriekšējais vairākums – kreisie centristi zaudēja, jo Eiropa pameta Itāliju vienu pašu risināt imigrantu problēmu,” sacīja žurnālists un publicists Aldo Torkiaro.
Vājākus rezultātus nekā plānots – tikai 14% - ieguvis Berluskoni vadītais spēks un pats Berluskoni pirmdien vairs kameru priekšā nerādījās.
“Mēs varam teikt – tas ir jauns sākums šai valstij, jo Berluskoni, kas bija vispopulārākais labējo līderis, vairs nav varas pozīcijā,” pauda Torkiari.
KONTEKSTS:
Svētdien, 4. martā, notikušajās Itālijas parlamenta vēlēšanās neviena no partijām neguva absolūtu vairākumu. Tomēr jau iepriekš bija prognozēts, ka politikā vīlušies Itālijas pilsoņi plašāk nekā ierasts atbalstīs labējās partijas un radikāļus.
Itālijas parlamenta vēlēšanās 2/3 deputātu tiek ievēlēti pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas, līdzīgi kā Latvijā, bet viena trešdaļa – pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas, līdzīgi kā Lielbritānijā. Jāievēl 630 apakšpalātas deputāti un 315 senatori.
Iepriekš prognozes lika domāt, ka uzvarēs populisti un labējās partijas.
