Rakstniece Brindisa Bjorgvinsdotira šobrīd gatavojas publicēt savu nākamo grāmatu, stāstu par pusaudžu problēmām. Bet pasaulē viņas vārds plašāk izskanējis nevis literatūras, bet gan politisku aktivitāšu dēļ. Pasaules mediji augustā ziņoja, ka pēc Brindisas aicinājuma sociālajos tīklos 10 000 islandiešu piedāvājuši savas mājas bēgļiem.
Ziņa gan izrādās pārspīlēta - nevis desmit tūkstoši islandiešu piedāvājuši savas mājas, bet tik liels skaits apstiprinājuši piedalīšanos “Facebook.com” notikumā, līdz ar to apliecinot gatavību palīdzēt, kā iespējams, lai Islande varētu uzņemt vairāk nekā 50 bēgļus.
“50 cilvēki - tā nav pat laba kāzu ballīte, tās ir tikai desmit gimenes. Mēs negribam darīt mazāk, mēs gribam būt tikpat labi kā Zviedrija, Norvēģija, Vācija vai pat labāki," saka rakstniece.
Palls Eiriksans, kā ārsts strādājis bēgļu nometnēs Brindisas nosauktajās Skandināvijas valstīs. Viņš baidās, ka ar radošo islandiešu labo gribu būs par maz valstī, kur dzīvo tikai 300 000, jo trūks kvalificētu psihiatru.
“Cilvēki, kuri atbrauks uz Islandi, neko par to nezinās, nebūs dzirdējuši. Viņi ir ļoti lielā krīzē, mentālā krīzē, viņiem visiem ir posttraumatiskā stresa sindroms. Daži ar to var tikt galā pāris nedēļu laikā, ja saņem palīdzību. Dažiem ar to jācīnās vairākus gadus,” skaidro Eiriksans.
Pagaidām nav ziņu, kad Islandē uzņems bēgļus, Brindisa saka, ka nogaidīšana radīs neapmierinātību.
“Lielākā daļa cilvēku negrib turpināt tā, kā līdz šim. Un es zinu, ka nerunāju tikai par sevi vai saviem draugiem. Mēs gribam pirmos bēgļus sagaidīt vēl pirms ziemassvētkiem," saka Brindisa, un ir atlikusi naudu, lai nopirktu piecas aviobiļetes uz Reikjaviku.
